Dzīvokļu kopīpašnieki kopsapulcē ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu mainīt mājas apsaimniekotāju. Divi dzīvokļu īpašnieki tiesā iesniedza prasības pieteikumu par šī lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Lietā kā trešās personas bija pieaicināti: iepriekšējais namu apsaimniekotājs un jaunais, kuru ievēlēja. Atbildētāji bija apmēram 1/2 no mājas dzīvokļu īpašniekiem. Pirmās instances tiesa prasību noraidīja, apgabaltiesa atzina kopsapulces lēmumu par spēkā neesošu, bet Augstākā tiesa atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Tātad dzīvokļu īpašnieku lēmums ir atzīts par spēkā neesošu, un BIS sistēmā uzrādās iepriekšējais namu apsaimniekotājs. Otrs apsaimniekotājs uzskata, ka spriedums nav saistošs tiem, kuri nebija lietas dalībnieki. Tāpat šis apsaimniekotājs uzskata, ka ir tiesīgs par apsaimniekošanu piestādīt rēķinus, kā arī atsakās atgriezt naudu, kas tika maksāta par apsaimniekošanu. Manuprāt, ja dzīvokļu īpašnieku lēmums ir atzīts par spēkā neesošu, apsaimniekotājam ir jāatgriež samaksātā apsaimniekošanas nauda un viņš nav tiesīgs piestādīt rēķinus par apsaimniekošanas pakalpojumiem. Kā būs juridiski pareizi šajā gadījumā?
Atbilde sagatavota sadarbībā ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociāciju “Mājoklis”. Skaidro asociācijas valdes priekšsēdētāja Dace Vārna un asociācijas grāmatvede Ingrīda Levko: “Tā kā kopsapulces lēmums ar spēkā stājušos spriedumu ir atzīts par spēkā neesošu (pēc tam, kad Latvijas Republikas Augstākā tiesa atteica pieņemt kasācijas sūdzību), tas ir spēkā neesošs ne tikai lietas dalībniekiem, bet arī visai dzīvokļu īpašnieku kopībai.
Ja kopsapulces lēmums ir atzīts par spēkā neesošu, tad jaunajam apsaimniekotājam nebija tiesiska pilnvarojuma. Taču, ja viņš faktiski apsaimniekoja māju (apmaksāja komunālos maksājumus, organizēja mājas uzturēšanu u. c.), tad Civillikuma izpratnē attiecības ir kvalificējamas kā neuzdotā lietvedība. Ja jaunā apsaimniekotāja veiktās darbības bija objektīvi nepieciešamas mājas uzturēšanai, tās bija kopības interesēs, izmaksas ir pierādāmas, tad dzīvokļu īpašniekiem nav pamata atprasīt naudu tajā daļā, kas atbilst reāli sniegto pakalpojumu faktiskajām un pamatotajām izmaksām. Šādā situācijā tas visdrīzāk bija neuzdotās lietvedības gadījums, nevis nepamatota naudas saņemšana.
Tomēr konkrētajā situācijā jaunajam apsaimniekotājam nav tiesību uz peļņu vai administrēšanas maksu, kas izriet no līguma. Praksē par periodu, kad darbojās jaunais apsaimniekotājs, būtu nepieciešama saistību nodošana un precīzu ieņēmumu un izdevumu pārskatu izvērtēšana, kā arī neizlietoto uzkrājumu un dokumentācijas nodošana tiesiski atzītajam pārvaldniekam.
Ja BIS sistēmā ir atjaunots iepriekšējais apsaimniekotājs, tad tas nozīmē administratīvi atzītu sprieduma izpildes rezultātu. Tomēr galvenais dokuments, kurš pierāda pārvaldnieka maiņu un precizē visas saistības un domstarpības, ir atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. pantam sagatavots pieņemšanas–nodošanas akts. Akts ir pārvaldīšanas līguma neatņemama sastāvdaļa, un tajā jāiekļauj:
1) pārvaldnieka rīcībā nodotā lietvedība;
2) ieņēmumu un izdevumu pārskats pieņemšanas–nodošanas aktā norādītajā dienā;
3) neizlietotie uzkrājumi (manta, finanšu līdzekļi, tajā skaitā nauda u. c.) pieņemšanas–nodošanas akta parakstīšanas dienā;
4) pārvaldīšanas laikā par dzīvojamās mājas īpašnieka līdzekļiem iegūtā manta un pārvaldniekam valdījumā vai lietošanā nodotā manta;
5) uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieka saistības;
6) citas saistības un lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
