Labdien! Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki 2019. gadā pārņēma mājas pārvaldīšanas tiesības un noslēdza pārvaldīšanas līgumu ar iepriekšējo pārvaldnieku RNP (tā vajadzēja). Katru gadu saskaņā ar līgumu RNP nosaka pārvaldīšanas maksājumu apmēru nākamajam gadam. Savos ikgadējos mājas pārvaldīšanas ieņēmumu un izdevumu pārskatos RNP norāda pārvaldīšanas maksas plānoto apjomu un faktisko, kurš vienmēr pārsniedz plānoto, veidojot parādu, turklāt par obligātām pārvaldīšanas darbībām (piemēram: sanitārā apkope, pārvaldīšanas darba plānošana, iekārtu un komunikāciju uzturēšana utt.). Rezultātā matemātiski par pārvaldīšanu veidojas parāds. Tā kā RNP pie pārvaldīšanas pakalpojuma (atsevišķā pozīcijā) liek klāt arī iekasētos uzkrājumus remontiem, tad matemātiski uzkrājumi remontiem tiek samazināti par pārvaldīšanas maksas pārtēriņu. Piemēram, iekasēti uzkrājumi 2000 eiro mīnus pārtērēta pārvaldīšanas starpība 400 eiro = līdzekļu atlikums 1600 eiro. Jāpiemin, ka dzīvokļu īpašnieku parādu mājai nav nedz par komunāliem maksājumiem, nedz par pārvaldīšanas maksājumiem. Vai RNP ir tiesīgs savus pārtērētos izdevumus uzskatīt par īpašnieku parādu Kopš mājas pārņemšanas un pārvaldīšanas līguma noslēgšanas starp kopību un RNP, manuprāt, pastāv komercattiecības. Ja RNP nevar adekvāti ieplānot pārvaldīšanas maksājumu un katru gadu neiekļaujas paša noteiktajā pārvaldīšanas maksājumā, vai īpašniekiem jāsedz RNP pārtērētie izdevumi (faktiski RNP saimnieciskās darbības zaudējumi)? Vai tas ir likumīgi?
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību nosaka nevis pārvaldīšanas līgums vai pats pārvaldnieks vienpersoniski, piemēram, reizi gadā, bet gan vienīgi paši dzīvokļu īpašnieki – ar atbilstošu dzīvokļu īpašnieku kopības balsojumu. Šādu kārtību nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 9. punkts.
Jūs savā jautājumā norādāt, ka dzīvokļu īpašnieki savlaicīgi norēķinoties par visiem saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem un pārvaldīšanas izdevumiem un parādu neveidojot. Bez paša pārvaldnieka viedokļa noskaidrošanas par to, kā veidojas jūsu aprakstītais parāds un kā tas tiek dzēsts, nebūtu korekti vērtēt pārvaldnieka darbības tiesiskumu. Šajā situācijā ar aprēķinu skaidrojumu jums būtu ieteicams vērsties pie paša pārvaldnieka. Ja pārvaldnieka paskaidrojumi tomēr nav apmierinoši, tad jautājumu ir iespējams risināt arī tiesas ceļā. Vienlaikus jānorāda, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta sestā daļa nosaka: dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot savas darbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai vai dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildītu saistību izpildei (parādu segšanai u. tml.).
Papildus visam iepriekšminētajam jānorāda, ka pārvaldnieka funkcija ir uz savstarpējas uzticības un sadarbības pamata sniegt dzīvokļu īpašniekiem profesionālu palīdzību sekmīgai pārvaldīšanas darbību izpildei. Ja pārvaldnieka darbība jebkāda iemesla dēļ dzīvokļu īpašniekus neapmierina vai nevieš uzticību, tad dzīvokļu īpašnieku kopības varā ir jebkurā laikā lemt par pašreizējā pārvaldnieka atcelšanu, izvēlēties citu pārvaldnieku vai pārvaldīšanas darbības realizēt pašrocīgi.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
