E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 35926
Lasīšanai: 3 minūtes
TĒMA: Tieslietas

Kam jāatbild par meliorācijas sistēmas uzturēšanu

J
jautā:
25. martā, 2025
Marina

Gar manu īpašumu iet ceļš ar novadgrāvi. Tālāk ir kaimiņu īpašums, kur novadgrāvis turpinās. Kaimiņam ir servitūta ceļš, kuram izvietota neatbilstoša izmēra un nepareizā leņķī novietota caurtece. Līdz ar to manā īpašumā pastāvīgi ir plūdi. Pašvaldība apgalvo, ka man par personīgajiem līdzekļiem jāierok atbilstoša caurtece, ka viņi man to nopirks, bet rakšanas un ievietošanas darbi ir uz mana rēķina. Domāju, ka man tas nav jādara, jo novadgrāvji ir jāapsaimnieko pašvaldībai. Tā kā nevienu citu īpašumu plūdi neskar, tad tas esot manās interesēs. Sakiet, lūdzu, kā tas ir no likuma viedokļa? Grāvji jau ir aizauguši ar kokiem, bet, tā kā kaimiņš iebilst, arī ūdens tecēšana ir apgrūtināta.  

A
atbild:
Šodien
Olga Lauva
juriste
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Atbilstoši Meliorācijas likuma 3. pantam gan valsts, gan pašvaldības līmenī meliorācijas sistēma ir jāuztur tās zemes īpašniekam/valdītājam, kura īpašumā konkrētā sistēma ir izbūvēta. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības veikt meliorāciju, ievērojot normatīvajos aktos par meliorācijas sistēmas būvniecību noteiktās prasības, un pienākums ekspluatēt un uzturēt meliorācijas sistēmu atbilstoši attiecīgu normatīvo aktu prasībām.  

Atbilstoši minētā likuma 6. pantam zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina meliorācijas sistēmas projektēšanu un būvdarbus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Meliorācijas sistēmas būvniecību kontrolē pašvaldības būvvalde. Viena īpašuma meliorācijas sistēmas būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu finansē attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.  

Pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus privātīpašumu uzturēšanā. Papildus būtu nepieciešams iepazīties ar attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu.  

Likums paredz administratīvo atbildību meliorācijas jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Tā likuma 33. pants paredz, ka par meliorācijas sistēmas pielūžņošanu, piesārņošanu, aizaudzēšanu vai aizsprostošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no trim līdz četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai no divdesmit līdz simt naudas soda vienībām. 

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 33. pantā minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības būvvaldes amatpersona vai pašvaldības vides kontroles amatpersona.   

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 113 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas