Jūsu minētajā situācijā būtu precizējams, vai automašīnas īpašnieks bija tiesīgs nekustamo īpašumu pārdot, proti, vai pārdevējs bija automašīnas reģistrētais īpašnieks un vai nepastāvēja liegums īpašumu atsavināt bez konkrētā kreditora piekrišanas. Ja šāda lieguma nebija un automašīna nebija ieķīlāta saistību izpildes nodrošināšanai (reģistrēta ķīla Komercķīlu reģistrā), tad īpašniekam auto bija tiesības pārdot un jūs varējāt nostiprināt savas īpašuma tiesības. Tādā gadījumā nav pamata pārdevēja kreditoram vērst piedziņu uz konkrēto automašīnu. Savukārt, ja, piemēram, īpašuma tiesības tika pārreģistrētas uz jums ar pārdevēja kreditora piekrišanu, bet kreditora ķīlas tiesības netika dzēstas, tad šādā situācijā iespējams, ka automašīna joprojām kalpo kā saistību izpildes nodrošinājums.  Neskaidrību gadījumā ieteicams konsultēties ar juristu, lai izvērtētu faktisko situāciju. 

Komercķīlas likuma 34. pants nosaka:  

“(1) Komercķīlas devējs drīkst atsavināt ieķīlāto mantu tikai ar komercķīlas ņēmēja rakstveida atļauju (atļauts atsavinājums). Ja nav citas vienošanās ar komercķīlas priekšmeta ieguvēju, komercķīla uz atsavināto lietu izbeidzas. Ja atsavināšanas gadījumā mainās informācija, kas iekļauta komercķīlu reģistrā, komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmējs šā likuma 20. pantā noteiktajā kārtībā piesaka šīs izmaiņas komercķīlu reģistrā. 

(2) Ja atsavina reģistrācijai pakļautas lietas, pajas, obligācijas vai arī ja komersants vai cita juridiskā persona atsavina lietu, kas acīmredzami nav tā parasti ražojamā vai pārdodamā lieta, vai ja parasti ražojamās vai pārdodamās lietas tiek atsavinātas neparasti lielos apjomos, ieguvējam ir jāpārliecinās, vai lietas nav ieķīlātas, un, ja ir ieķīlātas, – jāpārbauda, vai atsavinājums ir atļauts. 

(3) Ja komercķīlas devējs atsavina ieķīlāto mantu bez komercķīlas ņēmēja atļaujas (neatļauts atsavinājums), komercķīla uz atsavināto mantu: 

1) pāriet ieguvējam atsavinātās mantas vērtības apmērā, ja viņš zinājis vai viņam saskaņā ar šā panta otro daļu bija jāzina, ka manta ir ieķīlāta un atsavinājums nav atļauts (ļaunticīgs ieguvums); 

2) izbeidzas, ja ieguvējs ir labticīgs.”