Pastāv dažādas kredītinformācijas datubāzes jeb reģistri. Daļu reģistru uztur privāti uzņēmumi, savukārt citus – valsts. Katrai parādnieku datubāzei ir savs klientu loks, t. i., uzņēmumi, kas izmanto konkrēto reģistru. 

Piemēram, Latvijas Bankas Kredītu reģistrā, kas ir valsts informācijas sistēma, ir iekļautas ziņas par fizisko un juridisko personu kredītsaistībām, saņemtajiem un sniegtajiem galvojumiem un to pieļautajiem maksājumu kavējumiem. Šajā kredītu reģistrā ziņas iekļauj kredītiestādes (bankas), kredītiestāžu meitas sabiedrības (līzinga sabiedrības), citas komercsabiedrības, kurām ir ciešas attiecības ar kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrības, apdrošinātāji, AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” un Valsts kase. Šajā reģistrā netiek reģistrēti citu kredītdevēju, t. sk. nebanku kreditētāju jeb ātro kredītu pakalpojumu kompāniju, privātpersonām izsniegtie aizdevumi un maksājumu kavējumi.  

Tā sauktos “melnos sarakstus” uztur individuālie ārpustiesas parādu piedzinēju uzņēmumi.   

Tiesības šādu parādnieku reģistru uzturēt nosaka Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 4. nodaļa, kas paredz tiesības pakalpojuma sniedzējam veidot parādnieku reģistru, atbilstoši datu aizsardzības un PTAC prasībām iekļaujot tajā informāciju par parādu un parādnieku. Ziņas parādnieku reģistrā var tikt iekļautas tad, ja par konkrēto saistību nav strīds, ir pieejami parakstīti dokumenti, kā arī saistības apmaksas termiņš ir kavēts ilgāk par 60 dienām. Pirms informācijas publicēšanas parādnieku reģistrā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs rakstveidā par to paziņo parādniekam. Parādnieks nevar atteikties no viņa datu iekļaušanas reģistrā. 

Atbilstoši likuma 13. panta sestajai daļai informācija parādvēstures datubāzē tiek glabāta trīs gadus no parāda samaksas dienas vai saistību izpildes dzēšanas dienas likumā noteiktajā kārtībā. Ja parāds netiek samaksāts, tad informāciju par parādnieka parādu glabā parādvēstures datubāzē līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai. 

Lielāko kredītņēmēju (parādnieku) datubāzi uztur “Kredītinformācijas birojs”. Šajā reģistrā pieejamo informāciju izmanto visas kredītiestādes un nebanku kreditētāji gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs, lai vērtētu potenciālās iespējas turpmākai kreditēšanai. Papildus norādāms, ka minētais reģistrs ir pašapkalpošanās vietne, kurā ikviens, kas ir reģistrējies, var piekļūt savai kredītvēstures informācijai, tātad gan aktīvajiem, gan jau slēgtajiem (apmaksātajiem) kredītlīgumiem, kā arī atlikušajai saistību kopsummai, kredītmaksājumu kavējumu kopsummai, informācijai par kavēto maksājuma dienu skaitu u. c. ziņām par konkrēto kredītņēmēju.  

Apkopojot iepriekšminēto, neatkarīgi no jūsu parādsaistību statusa jums nav iespēju prasīt, lai informācija par jūsu kredītvēsturi tiktu dzēsta no attiecīgā parādu piedziņas uzņēmuma parādnieku reģistra ātrāk par trim gadiem. Savukārt no “Kredītinformācijas biroja” reģistra informāciju nav iespējams prasīt dzēst, jo šajā reģistrā tiek uzglabāta visa personas kredītvēsture.