Saskaņā ar darba aizsardzības vispārīgajiem principiem darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu, kurā ietilpst arī darba vides iekšējā uzraudzība, tai skaitā darba vides riska novērtēšana (darba vides riskus uzņēmumā, ņemot vērā tajā nodarbināto skaitu un darbības veidu, novērtē darba aizsardzības speciālists, kompetentais speciālists vai kompetentā institūcija). Darba vides risks jānovērtē ne retāk kā reizi gadā.  

Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, darba devējs ir tiesīgs noteikt ar īpašu risku saistītus darbus savā uzņēmumā. Darba aizsardzības likuma 1. panta 19. punktā, Darba likuma 66. panta pirmajā daļā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 15. panta otrajā daļā ir ietverts termina “darbs, kas saistīts ar īpašu risku” skaidrojums: tas ir darbs, kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu ir saistīts ar tik lielā mērā paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai risku darbinieka drošībai un veselībai, ka to nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba aizsardzības pasākumiem. To, kuri darbinieki ir pakļauti īpašam riskam, nosaka darba aizsardzības speciālists, balstoties uz darba vides riska novērtējuma rezultātiem. 

Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par darba vidē pastāvošajiem riskiem, tai skaitā par darba vidē pastāvošo īpašo risku, un veicamajiem darba aizsardzības pasākumiem, lai novērstu vai mazinātu darba vidē pastāvošo risku. 

Konkrēta normatīvā akta, kurā būtu uzskaitīti darbi, kuros pastāv īpašs risks, nav. Savukārt publiskajā sektorā nodarbināto (valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām (darbiniekiem), kuriem atlīdzību un citus ar to saistītos jautājumus regulē Atlīdzības likums) darba devējam ir saistoši uz Atlīdzības likuma pamata izdotie normatīvie akti, kas cita starpā regulē arī noteikumus par darbu, kas saistīts ar īpašu risku. Tā, piemēram: 

• Ministru kabineta noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” 4. pielikumā uzskaitītas iestādes un amatu grupas, kurās amata (dienesta, darba) pienākumu izpilde ir saistīta ar īpašu risku; 

• Ministru kabineta noteikumu Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” 3. pielikumā noteikts regulējums par speciālo piemaksu (un tās apmēru) ārstniecības personai un transportlīdzekļa vadītājam par darbu, kas saistīts ar īpašu risku.

Ja, veicot darba vides risku novērtējumu, tiek konstatēts, ka atsevišķās darba vietās darbs saistīts ar īpašu risku, darba devējam ir vairāki pienākumi, tostarp jānosaka piemaksa par darbu, kas saistīts ar īpašu risku. Piemaksu piešķiršanas kārtību, to apmēra noteikšanas kritērijus un konkrētus piemaksu apmērus nosaka darba devējs (iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona). 

Ievērojot minēto, darba devējam, ņemot vērā darba vides riska novērtējumu, jānosaka personu vai profesiju (amatu), vai darba vietu saraksts, kurās nodarbinātie veic darbu, kas saistīts ar īpašu risku, attiecīgi arī nosakot konkrētus piemaksas apmērus. Tādējādi jums ir tiesības vērsties pie darba devēja ar pieprasījumu iepazīstināt jūs ar minēto dokumentāciju.