Ilze Popele, zvērināta notāre
Labdien!
Vīrietim Vācijā ir miris dēls, kuram piederēja īpašumi Latvijā un, iespējams, ir kustamais un nekustamais īpašums, kā arī naudas līdzekļi bankās Vācijā un Maltā. Notārs Latvijā skaidro, ka mirušā dēla tēvs, kas ir vienīgais mantinieks, nedrīkst būt vienlaicīgi par mantinieku Latvijā, Vācijā un Maltā un ir jāatsakās no mantojumiem ārzemēs, mantojot mantojumu tikai vienā no valstīm – Latvijā. Vai tā ir? Ja tas neatbilst patiesībai, tad pie kāda notāra vai iestādes var griezties, lai noformētu pieprasījumu par mantojuma apjoma precizēšanu un pieprasījumu uz mantojuma saņemšanu Vācijā un kādā citā valstī?
Iepriekš paldies par drīzu atbildi.
Iespējams, ka notārs ir gribējis pateikt, ka mantojuma lietu ir jākārto vienā valstī, nevis visās valstīs, kur atrodas mantojamā manta, bet tas nenozīmē, ka mantinieks nevar saņemt visu mantojumu, kas atrodas arī citās valstīs.
Mantojuma lietas kārtošana situācijās, kad manta atrodas vairākās valstīs, sākotnēji var šķist sarežģīta, tomēr šobrīd Eiropas Savienības ietvaros ir spēkā Regula Nr. 650/2012, kas regulē mantojuma lietu jurisdikciju un Eiropas mantojuma apliecības izsniegšanu, un kas paredz vienotu pieeju pārrobežu mantošanas jautājumos.
Saskaņā ar minēto regulu, mantojuma lieta tiek izskatīta tajā valstī, kur mirušajam bija domicils jeb pastāvīgā dzīvesvieta nāves brīdī. No apraksta nav skaidrs, vai dēla pastāvīgā dzīvesvieta nāves brīdī bija Latvija un viņš Vācijā atradās tikai īslaicīgi, vai arī viņa pastāvīgā dzīvesvieta nāves brīdī bija Vācija.
Šī informācija ir būtiska, lai noteiktu, vai mantojuma lieta būs jāuzsāk Latvijā vai Vācijā.
Ja mantojuma lietas piekritība būs Latvijai, Latvijas notārs pēc mantinieka iniciatīvas uzsāks mantojuma procesu. Pēc mantojuma lietas pabeigšanas mantinieks saņems Eiropas mantojuma apliecību (EMA), kas viņam ļaus pierādīt mantojuma tiesības gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs (izņemot Dāniju, Īriju un Apvienoto Karalisti).
Ar šo apliecību mantiniekam nav jāierosina atsevišķas mantojuma lietas katrā valstī, kur atrodas mantojamā manta. Tomēr citās valstīs var būt nepieciešama ne tikai EMA, bet arī tās tulkojuma iesniegšana attiecīgajā valstī, kā arī vēl citu formalitāšu veikšana. Tādēļ ieteicams papildus konsultēties ar attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm, lai saņemtu informāciju par attiecīgās valsts prasībām un formalitātēm, kas nepieciešamas, lai pierādītu savas tiesības uz mantojamo mantu, tostarp īpašumiem un kontiem.
Ja tomēr EMA netiek izmantota vai valsts, kurā atrodas mantojamā manta, nepiemēro attiecīgo regulu, iespējams, mantojuma lietu būs jāierosina katrā attiecīgajā valstī. Lai saņemtu informāciju par šo procesu, mantiniekam jāvēršas pie attiecīgās valsts vietējā notāra vai jurista, kas specializējas mantojuma lietās.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
