Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1. panta trešo daļu ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Katram ceļam ir savs īpašnieks, kas saskaņā ar minētā likuma 1. panta 1. daļu var būt gan valsts, gan pašvaldība, gan fiziskā vai juridiskā persona. 

Pa publiskajiem ceļiem, proti, valsts un pašvaldību ceļiem, ievērojot ceļu satiksmē noteiktos ierobežojumus, var pārvietoties jebkura persona. Savukārt kārtību, kādā var pārvietoties pa privātajiem ceļiem jeb ceļiem, kas atrodas fizisko vai juridisko personu īpašumā, saskaņā ar Civillikuma un citu normatīvo aktu prasībām nosaka attiecīgā ceļa (zemesgabala) īpašnieks. 

Ja personai, kurai ir nepieciešams piekļūt savam īpašumam, nav iespējas tam piekļūt, izmantojot publiskos ceļus, un vienīgais veids, kā piekļūt savam īpašumam, ir kaimiņu zemes šķērsošana, tad jānodibina servitūts. Saskaņā ar Civillikuma 1130. pantu servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu. Civillikuma 1231. pants noteic, ka servitūtu nodibina ar likumu, tiesas spriedumu, līgumu vai testamentu. 

No uzdotā jautājuma var secināt, ka ceļa servitūts visdrīzāk nav nodibināts. Tādā gadījumā jāatceras, ka Civillikuma 1039. pants paredz, ka īpašnieks var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tā nerastos nekāds zaudējums. 

Tātad, ja ceļa servitūts nav nodibināts un starp pusēm nav panākta vienošanās par ceļa izmantošanu, saskaņā ar Civillikuma 1039. pantu zemes īpašniekam ir tiesības aizliegt kaimiņam izmantot šādu ceļu. Turpretī kaimiņam ir iespēja vērsties tiesā ar prasību par servitūta nodibināšanu. Attiecīgi tiesa izvērtēs ceļa servitūta nepieciešamību un visus ar to saistītos apstākļus. 

Atsaucoties uz jautājumā ietverto norādi, ka konkrētajā situācijā zemesgabals, uz kura lietotais ceļš atrodas, pieder vairākām personām, paskaidroju, ka jebkāda piekrišana šāda ceļa izbūvei vai servitūta nodibināšanai ir spēkā tikai tad, ja tam piekrituši visi kopīpašuma īpašnieki. Savukārt, ja tiek prasīts servitūtu nodibināt tiesas ceļā, tad atbildētājiem jābūt visiem kopīpašniekiem. 

Ja tomēr jūsu aprakstītajā situācijā ceļa servitūts likumā noteiktajā kārtībā ir nodibināts (tātad – arī reģistrēts attiecīgajos zemesgrāmatu nodalījumos), kaimiņam ir tiesības to lietot.