Pasākuma iniciatori un rīkotāji ir Guna Indriksone, Inga Madžule, Liene Freija Lund un Aigars Strauss – domubiedri ar dažādu diasporas un remigrācijas pieredzi, kuriem rūp šī tēma. Viņu iniciatīva un sadarbība ļāva sapulcināt vienuviet visas iesaistītās puses, lai kopīgi domātu par to, kā vairot Latvijas kapitālu un pārvarēt sadalījumu starp vietējiem, remigrantiem un diasporas latviešiem.
Viena no tā iniciatorēm un organizatorēm Guna Indriksone, Alojas apvienības pārvaldes vadītāja, pati ir atgriezusies Latvijā pēc ilgstošas dzīves ārvalstīs. Ikdienā Guna aktīvi iesaistās remigrācijas jautājumos, sniedzot praktisku atbalstu ģimenēm un uzņēmējiem un veidojot stipru vietējo kopienu. Arī šajā pasākumā viņa aicināja dalībniekus atklāti runāt par pieredzi, motivāciju un to, kas vēl jāuzlabo reģiona atbalsta sistēmā.
Semināru vadīja Aigars Strauss, Latvijas Triatlona federācijas prezidents, kurš jau kopš 1989. gada ir ciešā sadarbībā ar diasporu un starptautiskajiem tīkliem, veidojot tiltus starp Latviju un latviešu kopienām citur pasaulē.
"Man šī saruna šķiet svarīga ar to, ka visi esam vienā laivā – neatkarīgi no tā, vai esi atgriezies no ārzemēm vai dzīvo Vidzemē visu mūžu. Mēs varam viens otru saprast tikai tad, ja dalāmies ar saviem stāstiem un klausāmies arī citus."
Atbalsts remigrantiem Vidzemē
Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule uzsvēra, ka interese par dzīvi Vidzemē aug, īpaši laukos un mazpilsētās. Katrs atbraucējs ienes jaunu kapitālu – ne tikai ekonomisku, bet arī personīgo, sociālo un kultūras bagāžu. Remigranti stiprina vietējās kopienas, līdzsvaro reģionu iedzīvotāju skaitu un bieži sāk uzņēmējdarbību, ieguldot ārvalstīs uzkrātās zināšanas un līdzekļus.
Atbalsta sistēma Vidzemē balstās uz individuālu pieeju, palīdzot gan ar dzīvesvietu, darbu un izglītību, gan ikdienas jautājumiem. “Atgriešanās ceļš katram ir atšķirīgs, tāpēc svarīga ir uzticēšanās, personīgs kontakts un pastāvīgs atbalsts visā procesā,” norādīja Inga Madžule.
Lielākie izaicinājumi reģionos ir mājokļu un darba vietu trūkums, kā arī remigrantu bērnu veiksmīga iekļaušanās skolā. Nepieciešama vienota stratēģija un elastīga pieeja izglītībā, kā arī digitāli risinājumi un datu apmaiņa starp VPR un pašvaldībām. “Remigrācija ir cilvēku, zināšanu un kapitāla atgriešanās Latvijā. Mūsu uzdevums ir stiprināt uzticēšanos, sadarbību un atbalstu – tikai tā katra atgriešanās kļūs par ieguvumu gan kopienai, gan valstij,” uzsvēra koordinatore.
Ārvalstu pieredze un starptautiskais skatījums
Par to, kā atbalsta sistēma darbojas Horvātijā, seminārā pastāstīja Māra Vītola Hrgetiča – dzimusi Venecuēlā, šobrīd dzīvo Horvātijā, labi pārzina diasporas politiku un remigrācijas atbalsta praksi vairākās valstīs. Māra Vītola Hrgetiča uzsvēra Horvātijas pieeju kā vienu no veiksmīgākajiem piemēriem Eiropā, īpaši izceļot valodas kursu nozīmi, ģimeņu integrācijas programmas un praktisko pašvaldību atbalstu, kas palīdz cilvēkiem veiksmīgi atgriezties dzimtenē. Viņa akcentēja valodas kursu, integrācijas programmu un ģimeņu atbalsta nozīmi – "atgriešanās procesam jābūt pārskatāmam un saprotamam ne tikai politikas dokumentos, bet reāli ģimenēm un bērniem, kas pieņem lēmumu par atgriešanos". Māra mudināja pārņemt labās prakses piemērus arī Latvijā.
Liene Freija Lund, komunikācijas un līderības trenere ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi Apvienoto Nāciju Organizācijā, uzsvēra, cik svarīgi ir uzturēt kontaktu ar ārzemēs esošajiem latviešiem:
"Man pašai, dzīvojot ārpus Latvijas, bija ļoti svarīgi nezaudēt kontaktu ar savu zemi un cilvēkiem – tas palīdz saglabāt piederību un sniedz drošības sajūtu arī tiem, kas vēl domā par atgriešanos."
Liene aicināja arī pašvaldības un uzņēmējus attīstīt tieši šo atvērtību, uzturēt saikni ar diasporu un ģimenēm, kas vēl tikai domā par atgriešanos.
Semināra dalībniekus uzrunāja arī Irma Kalniņa, Saeimas deputāte, kas dzimusi Ņujorkā un Latvijā dzīvo jau gandrīz trīsdesmit gadus. Viņa dalījās savā pieredzē par atgriešanos no Amerikas un akcentēja, ka dzīve starp divām pasaulēm ir reizē izaicinājums un bagātība.
“Jūs vienmēr jutīsieties, ka piederat divām pasaulēm, bet tas mūs dara bagātākus un interesantākus,” uzsvēra deputāte, aicinot dalīties ar savu pieredzi un stiprināt saikni ar Latviju.
Uzņēmējdarbība un remigrācija
Diskusijā par remigrāciju un uzņēmējdarbību dalībnieki sprieda par to, kā remigrantu pieredze, attieksme un prasmes var bagātināt un mainīt vietējo darba vidi. Juris Latišenoks, restorāna "VULF'S" īpašnieks Cesvainē, uzsvēra, ka ārvalstīs iegūtās zināšanas un kontakti palīdz atvērt jaunas iespējas Vidzemē, taču "Latvijā ir daudz iespēju, tikai vajag darīt. No vietējiem var daudz ko mācīties – gan par cilvēkiem, gan par lietu kārtību." Viņš arī uzsvēra, ka uzņēmējdarbība reģionā prasa iniciatīvu un elastību, kā arī prasmi sadarboties ar vietējo kopienu.
Juris Kozlovskis, būvniecības uzņēmuma SIA "Wolf System" īpašnieks, akcentēja remigrantu valodu zināšanu un darba kultūras priekšrocības: "Mēs ļoti novērtējam tos, kas pēc pieredzes ārzemēs atgriežas ar citādu domāšanu un darba kultūru. Viņi bieži runā vairākās valodās, atnes uzņēmumam jaunu skatījumu un palīdz augt arī citiem." Viņš arī piebilda, ka disciplinētība un respekts pret darbu ir raksturīga tiem, kuri ilgstoši strādājuši ārvalstīs.
Alojas lielākā uzņēmuma "Aloja Starkelsen" pārstāvis Mārtiņš Laksis norādīja, ka šajā uzņēmumā īpaši novērtē darbiniekus, kuri ir gatavi mācīties un apgūt jaunas prasmes: "Mēs kā uzņēmums esam ļoti ieinteresēti vietējā kopienā un sadarbojamies ar pašvaldību, lai piesaistītu un apmācītu jaunus darbiniekus. Ja kāds atgriežas, mums ir svarīgi, lai viņš ir gatavs mācīties un iejusties komandā – tad arī pārējais izdodas."
Diskusijā piedalījās arī Vineta Zālīte, kura pēc gadiem Lielbritānijā atgriezusies Latvijā, Meņģeles pusē, un šobrīd izmanto remigrācijas uzņēmējdarbības atbalsta iespējas, lai attīstītu savu ideju laukos. Viņa uzsvēra: "Atgriežoties, ir svarīgi nezaudēt to enerģiju, ko uzkrājis ārzemēs. Mūsu stiprā puse ir spēja salāgot pieredzi ar vietējām vajadzībām."
Diskusijā ar savu pieredzi dalījās arī Artis Babris, kurš kopā ar ģimeni pēc desmit gadiem Norvēģijā nolēma atgriezties Latvijā. Sākumā ģimene apmetās Skrundā, lai bērniem būtu vieglāk iejusties, bet vēlāk pārcēlās uz Ikšķili un izveidoja apģērbu apdrukas darbnīcu "TingPrint". Artis uzsvēra, ka viens no lielākajiem ieguvumiem bija iespēja bērniem augt latviskā vidē un ģimenei būt tuvāk savām saknēm:
"Latvijā bērniem varu dot to, ko pats uzskatu par vērtību – iespēju būt kopā ar ģimeni, augt latviskā vidē, darboties savā zemē un pašam veidot savu uzņēmumu."
Viņš arī atzina, ka ārvalstīs gūtā pieredze un kopienas iesaiste devusi pārliecību un prasmes uzņēmējdarbībai Latvijā, ļaujot ģimenei gan radoši strādāt, gan saglabāt ciešu saikni ar tautas tradīcijām.
Izglītība un remigrācija
Drabešu jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma dalījās ar skolas pieredzi, kā palīdzēt bērniem un ģimenēm veiksmīgi iekļauties pēc atgriešanās Latvijā. Viņa uzsvēra, ka būtisks atbalsts ir saruna ar ģimeni jau pirms pārcelšanās, bērna iepazīstināšana ar klasi arī attālināti un individuāla pieeja valodas apguvē. Nelielas klases un pašvaldības nodrošināts transports ļauj ātrāk iejusties un justies droši arī tiem bērniem, kuri ikdienā ir dzīvojuši un mācījušies citās valstīs. Skolā tiek meklēts līdzsvars starp latviešu valodas lietojumu un ģimenes tradīciju saglabāšanu, piemēram, bērni mājās turpina dziedāt šūpuļdziesmas savā dzimtajā valodā.
Savukārt Anna Poindere, kura pēc ilgstošas dzīves Apvienotajā Karalistē atgriezusies Latvijā, uzsvēra, ka valoda un skola bērnam kļūst par saknēm un spēka avotu. Ar ārvalstu izglītības un dzīves pieredzi Anna redz iespēju paplašināt skolas redzesloku un padarīt to atvērtāku arī ģimenēm, kas tikai nesen atgriezušās. Viņasprāt, tieši skolotāja atbalsts un sapratne ir tas, kas bērnam palīdz iejusties jaunā vidē.
Ar savu pieredzi dalījās arī Laisa, kas ar ģimeni atbraukusi no Brazīlijas. Viņa atzina, ka sākotnēji nemācēja latviešu valodu, bet skolā bija skolotājs, kas palīdzēja apgūt gan valodu, gan mācību vielu, tāpēc izdevās veiksmīgi iekļauties. Laisa uzsvēra: "Biju pārsteigta, ka šeit varu saņemt tik labu izglītību, par to nemaksājot, kamēr Brazīlijā laba izglītība vienmēr bija privāta." Viņa augstu novērtē iespēju Latvijā bērniem piedalīties dažādās interešu izglītības aktivitātēs un saglabāt saikni ar tradīcijām.
Saikne ar Latviju caur sportu
Seminārā ar savu stāstu dalījās Jolanta Dukure – divkārtēja olimpiete un Latvijas rekordiste soļošanā, kura pēdējos divus gadus dzīvo Francijā. Jolanta ne tikai guvusi panākumus profesionālajā sportā, bet arī daudzus gadus veltījusi bērnu un jauniešu sporta attīstībai Latvijā, īpaši Valmierā, un strādājusi Latvijas Olimpiskajā komitejā. Šobrīd viņa ir aktīva latviešu diasporas pārstāve Francijā – organizē pārgājienus, sporta pasākumus, orientēšanās spēles un bērnu darbnīcas, kas vieno vietējos tautiešus un palīdz bērniem saglabāt saikni ar latvisko.
Īpaši nozīmīgs ir Jolantas Dukures īstenotais projekts “Olimpiskais kvants” – sporta un latviešu valodas vasaras nometnes, kas notiek gan ārvalstīs, gan Latvijā. Vasarā Valmierā bērni no dažādām pasaules valstīm un Latvijas pilsētām tiekas kopīgās aktivitātēs, pilnveido valodas prasmes un stiprina latvisko identitāti draudzīgā, atbalstošā vidē. Līdzīgas nometnes ar Jolantas līdzdalību notiek arī Francijā, veicinot sadarbību starp diasporas bērniem un Latviju.
Jolanta Dukure uzsvēra, ka arī dzīvojot ārvalstīs, iespējams stiprināt piederības sajūtu Latvijai, īpaši bērniem:
"Sporta nodarbības un kopīgi pasākumi diasporā ne tikai palīdz bērniem būt aktīviem un draudzīgiem, bet arī stiprina saikni ar Latviju, valodu un mūsu kultūras vērtībām."
Jolantas Dukures pieredze apliecina, ka, pateicoties sportam, nometnēm un aktīvai kopienai, bērni diasporā var saglabāt latvisko identitāti, uzturēt draudzību un pat iemācīties valodu – neatkarīgi no dzīvesvietas.
Valsts un pašvaldību atbalsts
Par valsts un pašvaldību atbalstu remigrācijai seminārā runāja Zanda Grauze, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos. Viņa uzsvēra, ka valsts atbildība ir ne tikai nodrošināt informatīvu atbalstu, bet arī stiprināt sadarbību ar pašvaldībām, reģionālajiem koordinatoriem un diasporas organizācijām. Vēstniece norādīja, ka katras ģimenes situācija ir unikāla, tāpēc būtiska ir individuāla pieeja un pieejama informācija par atbalsta programmām – tostarp izglītības, uzņēmējdarbības, valodas apguves un sociālās palīdzības jautājumos.
Viņas uzrunā izskanēja arī doma, ka valsts uzdevums ir atvieglot birokrātiskos šķēršļus, kā arī radīt apstākļus, lai cilvēki, kas vēl tikai domā par atgriešanos, zinātu, kur vērsties un kā saņemt palīdzību. Zanda Grauze norādīja arī uz diasporas konsultatīvās padomes lomu un uzsvēra, ka svarīga ir ilgtermiņa domāšana – ne tikai uzrunājot tos, kas atgriežas, bet arī veidojot vidi, kurā atgriezties ir dabiski un viegli.
"Mūsu uzdevums ir palīdzēt ne tikai tiem, kas jau ir izlēmuši atgriezties, bet arī tiem, kas vēl domā – lai Latvija vienmēr būtu vieta, kur var atgriezties ar pārliecību, ka šeit būs atbalsts, sapratne un iespējas," uzsvēra vēstniece.
Vita Ziemele, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vecākā eksperte, pastāstīja, kā Latvijā tiek attīstīts reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls un veidota vienota vizuālā identitāte, lai stiprinātu atpazīstamību un uzticēšanos atbalsta sistēmai. Viņa iepazīstināja ar ieceri tuvākajā laikā izveidot tīmekļa vietni www.remigracija.lv, kur būs apkopota visa svarīgākā informācija remigrantiem – sākot no atbalsta programmām līdz pašvaldību kontaktiem un reģionālajiem pakalpojumiem. VARAM pārstāve aicināja pašvaldības izmantot šo tīklu aktīvāk un būt uzrunājošākām komunikācijā ar remigrantiem.
Zigmārs Erts, VARAM Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vadītājs, savā uzrunā uzsvēra remigrācijas nozīmi valsts un reģionālās attīstības plānošanā. Viņš akcentēja, ka reģioniem ir liels potenciāls piesaistīt ne tikai ģimenes ar bērniem, bet arī uzņēmīgus cilvēkus un speciālistus, ja pašvaldības ir atvērtas, piedāvā dzīvojamo fondu, informāciju par vietējām darba iespējām un atbalsta programmas. Kā piemērus viņš minēja dažādu pašvaldību pieredzi dzīvojamo telpu nodrošināšanā, sadarbībā ar uzņēmējiem un atbalstu uzņēmējdarbībai, aicinot arī citus reģionus aktīvi dalīties ar labās prakses piemēriem un priekšlikumiem sistēmas pilnveidei.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Vidzemes nodaļas Valmieras klientu apkalpošanas centra vadītāja Sarmīte Grāpēna skaidroja būtiskos jautājumus par nodokļiem, ārvalstīs uzkrātās pensijas piesaisti Latvijas sistēmai un vajadzīgajiem dokumentiem. Viņa aicināja remigrantus savlaicīgi konsultēties, jo katra situācija ir individuāla. VID pārstāve atbildēja arī uz praktiskiem jautājumiem par dubultu aplikšanu ar nodokļiem un izmaiņām pensiju aprēķinā pēc atgriešanās Latvijā.
Galvenais secinājums – jāmaina attieksme pret diasporu un remigrantiem
Uzklausot dažādus viedokļus un pieredzes stāstus, galvenais secinājums pēc semināra ir šāds: remigrācijas un diasporas jautājumu risināšana nav tikai atsevišķu ģimeņu vai indivīdu rūpe – tas ir valsts un sabiedrības kopīgs uzdevums. Lai Latvija būtu valsts, kurā katrs cilvēks jūtas gaidīts un novērtēts, ir jāmainās ne tikai valsts institūciju, bet arī visas sabiedrības attieksmei – jāatsakās no dalījuma “vietējos”, “atbraucējos” un “diasporā”. Ikviens latvietis, neatkarīgi no tā, kur šobrīd dzīvo vai kādu ceļu izvēlas, ir vajadzīgs savai valstij un var dot būtisku pienesumu sabiedrībai. Atvērta, saprotoša un uzklausīt spējīga vide ir pamats, lai Latvija patiesi kļūtu par mājām visiem saviem cilvēkiem.
Par projektu
Funkciju “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)” realizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions.
Latvijas piecos plānošanas reģionos izveidots koordinatoru tīkls. Koordinatoru galvenais uzdevums ir sagatavot personalizētu informācijas piedāvājumu atbilstoši potenciālā remigranta interesēm, kā arī palīdzēt atgriezties Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes, iesaistīties vietējā sabiedrībā un darba tirgū. Plašāka informācija remigrācijas koordinatora darbu pieejama Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē: https://www.vidzeme.lv/darbibas-jomas/remigracija.
