Lielākais izdevumu pieaugums bija ar atbalstu bezdarba gadījumos saistītajiem izdevumiem – par 19,6 %, kas galvenokārt skaidrojams ar bezdarbnieka pabalsta izdevumu pieaugumu. Izdevumi veselības aprūpei un slimības gadījumos pieauguši par 11,1 % un atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti – par 9,1 %.
Sociālās aizsardzības izdevumu samazinājums pērn bija atbalstam iedzīvotājiem mājokļa izmaksu segšanai – par 10 %, kas galvenokārt saistīts ar izdevumu samazināšanos pašvaldību izmaksātajam mājokļa pabalstam.
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā (miljonos eiro gadā)
| 2022. g. | 2023. g. |
2024. g. (provizoriskie dati) |
Izmaiņas 2024. g., salīdzinot ar 2023. g., % |
||
| milj. eiro | % | ||||
| Kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai | 6 806,8 | 7 092,8 | 7 654,6 | 100,0 | 7,9 |
| slimība/veselības aprūpe | 2 220,0 | 2 073,0 | 2 303,2 | 30,1 | 11,1 |
| invaliditāte | 570,5 | 659,6 | 719,4 | 9,4 | 9,1 |
| vecums | 2 788,7 | 3 169,0 | 3 386,8 | 44,2 | 6,9 |
| apgādnieka zaudējums | 92,3 | 101,6 | 106,4 | 1,4 | 4,8 |
| ģimene/bērni | 704,7 | 647,8 | 645,3 | 8,4 | -0,4 |
| bezdarbs | 207,1 | 217,1 | 259,6 | 3,4 | 19,6 |
| mājoklis | 32,2 | 50,0 | 45,0 | 0,6 | -10,0 |
| sociālā atstumtība | 94,4 | 73,4 | 76,0 | 1,0 | 3,5 |
| administratīvās izmaksas (aprēķins) | 95,7 | 99,9 | 111,4 | 1,5 | 11,4 |
| citi izdevumi | 1,2 | 1,4 | 1,5 | 0,0 | 9,6 |
Izdevumi bezdarbnieka pabalstam palielinājušies par 18,7 %
2024. gadā izdevumi bezdarbnieka pabalstam bija par 18,7 % lielāki nekā 2023. gadā, kas saistīts ar bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaitapieaugumu salīdzinājumā ar 2023. gadu (par 6,3 %) un ar aprēķinātās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras informāciju no 2024. gada beigās reģistrētā bezdarbnieku skaita 46,6 tūkst., bezdarbnieka pabalstu saņēma 31,1 tūkst. personu jeb 66,7 % (2023. gada beigās – 30,2 tūkst. personu jeb 60,0 %).
Pieauguši izdevumi veselības aprūpei
2024. gadā veselības aprūpes kopējie izdevumi pieauga par 11,1 %, no kuriem ambulatorās aprūpes izdevumi pieauga par 9,9 %, sasniedzot 625,1 milj. eiro. Izdevumi slimības pabalstam palielinājās par 12,9 %, sasniedzot 374,1 milj. eiro. Izdevumu palielinājums slimības pabalstam galvenokārt saistīts ar slimības pabalsta izmaksājamo summu pieaugumu – piešķirtā pabalsta vidējais apmērs pieauga no 772,48 eiro 2023. gadā līdz 871,67 eiro 2024. gadā.
Palielinājušies izdevumi asistenta pakalpojumam pašvaldībā personām ar invaliditāti
Izdevumi atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti 2024. gadā pieauga par 9,1 %. Saistībā ar personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanu, izdevumi asistenta pakalpojumam pašvaldībā personām ar invaliditāti pieauga par 25,1 %, sasniedzot 61,5 milj. eiro.
Izdevumi sociālajai rehabilitācijai vardarbībā cietušiem palielinājušies par 55,6 %
Izdevumi sociālas atstumtības mazināšanai pērn pieauga par 3,5 %. Izdevumi sociālajai rehabilitācijai vardarbībā cietušiem bērniem un pilngadīgām personām, kas cietušas no vardarbības, palielinājās par 55,6 % un sasniedza 2,6 milj. eiro. Izdevumu pieaugums galvenokārt skaidrojams ar atalgojuma pieaugumu sociālās rehabilitācijas nodrošināšanā un cietušo personu skaita, kas saņēmušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, pieaugumu: saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) datiem no prettiesiskām darbībām cietušo personu skaits, kas saņēmušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, pieauga no 2 111 cilvēkiem 2023. gadā līdz 2 396 cilvēkiem 2024. gadā.
Pieaugums vērojams arī izdevumiem vecuma pensijām (par 8 %)
Lielāko daļu (44,2 %) no sociālās aizsardzības izdevumiem saņēma pensijas vecuma iedzīvotāji. No tiem 89,4 % bija izdevumi vecuma pensijai – 3,03 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2023. gadu, kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai sadaļā „vecums” 2024. gadā palielinājās par 6,9 %, kas galvenokārt skaidrojams ar 2024. gadā veikto pensiju indeksāciju. 2024. gadā ikmēneša izmaksātās vecuma pensijas bija par vidēji 37 eiro lielākas nekā 2023. gadā un sasniedza vidēji 550 eiro, kopējam izdevumu apjomam pieaugot par 8 %.
Izdevumi apgādnieka zaudējuma pensijai pieauguši par 7,5 %
Saistībā ar 2024. gadā veikto pensiju indeksāciju un minimālās pensijas apmēra paaugstināšanu, izdevumi apgādnieka zaudējuma pensijai pieauga par 7,5 %, bet kopējie sociālās aizsardzības izdevumi apgādnieka zaudējuma gadījumā, salīdzinot ar 2023. gadu, pieauga par 4,8 %.
Samazinājums izdevumiem iedzīvotāju atbalstam saistībā ar mājokli
Pēc izdevumu pieauguma 2023. gadā (par 55,3 %), kad tika veikti pasākumi saistībā ar izdevumu pieaugumu atbalstam energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, 2024. gadā kopējie izdevumi iedzīvotājiem saistībā ar mājokļa uzturēšanu samazinājās par 10 %. Izdevumi mājokļa pabalstam 2024. gadā bija 43,3 milj. eiro jeb par 8 % mazāk nekā 2023. gadā. Saskaņā ar LM datiem gada laikā mājokļu pabalsta saņēmēju skaits samazinājās par 12,1 tūkstoti (no 79,9 līdz 67,8 tūkstošiem).
Par 0,4 % samazinājušies izdevumi atbalstam ģimenēm ar bērniem
Saistībā ar bērnu skaita samazināšanos, par kuriem tiek piešķirti pabalsti, izdevumi ģimenes valsts pabalstam, kas tiek piešķirts ģimenēm, kurās aug bērni, samazinājās par 0,2 % līdz 210,8 milj. eiro., bet izdevumi vecāku pabalstam samazinājās par 2,7 % līdz 128,6 milj. eiro.
Pabalstu un pensiju izdevumi procentos no IKP Latvijā ir lielākie starp Baltijas valstīm
Sociālās aizsardzības izdevumi (ieskaitot administratīvās izmaksas un citus izdevumus) pērn veidoja 19 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2023. gadā (17,9 %). Salīdzinot pabalstu un pensiju izdevumus no IKP starp Baltijas valstīm, Latvijā gada laikā tie palielinājās par 1 procentpunktu (no 17,7 % 2023. gadā līdz 18,7 % 2024. gadā), Lietuvā par 0,3 procentpunktiem (no 16,6 % 2023. gadā līdz 16,9 % 2024. gadā) un Igaunijā par 2,3 procentpunktiem (no 15,2 % 2023. gadā līdz 17,5 % 2024. gadā). Eiropas Savienībā pabalstu un pensiju izdevumi 2024. gadā veidoja vidēji 27,3 % no IKP.
CSP infografika
Sociālās aizsardzības pensiju un pabalstu izdevumi uz vienu iedzīvotāju 4 tūkst. eiro
Sociālās aizsardzības izdevumu attiecība pret IKP ir tikai viens no rādītājiem sociālās aizsardzības izdevumu vērtēšanā. Papildu rādītājs ir arī sociālās aizsardzības pensiju un pabalstu izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju gadā. Latvijā šis rādītājs 2024. gadā1 bija nedaudz zemāks, salīdzinot ar kaimiņiem (Latvijā –4 tūkst. eiro, Lietuvā – 4,6 tūkst. eiro, bet Igaunijā – 5,1 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju). Gada laikā sociālās aizsardzības pabalstu izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā pieauga par 8,8 %, Lietuvā par 7,4 %, savukārt Igaunijā – par 19,4 %.
CSP infografika
Metodoloģiskā informācija
Latvijā dati par sociālas aizsardzības izdevumiem tiek apkopoti saskaņā ar Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmas (ESSPROS) metodoloģiju kopš 2004. gada. Šīs metodoloģijas mērķis ir apkopot starptautiski salīdzināmu informāciju par izdevumiem sociālai aizsardzībai, kas tiek novirzīti no valsts un pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības minētajā jomā. Plašāka informācija par izdevumiem sociālajā aizsardzībā pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļā Pensijas, pabalsti un sociālā aizsardzība.
1 2024. gada dati – dalībvalstu prognozētie (aprēķinātie) pamatrādītāji (Early estimates for ESSPROS (European System of integrated Social Protection Statistics) main indicators) par izdevumiem sociālās aizsardzības pabalstiem pēc ESSPROS sadaļām vai funkcijām.
