Vispirms jums būtu ieteicams vērsties pie dzīvojamās mājas pārvaldnieka nolūkā noskaidrot iemeslus karstā ūdens temperatūras neatbilstībai noteikumu prasībām. Iemesli neatbilstībai var būt tehniskas problēmas, kuras pārvaldnieks šobrīd nevar ietekmēt vai arī kuras var novērst, bet nepieciešams, piemēram, ieguldīt līdzekļus inženierkomunikāciju sistēmas remontā, un tam savukārt vajadzīgs dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums un līdzekļu uzkrāšana mājas uzkrājumu fondā. Protams, nevar noliegt arī iespēju, ka karstā ūdens temperatūras neatbilstībā konstatējama pārvaldnieka nolaidība. 

Apzinot jautājumā minētās problēmas cēloņus un konstatējot pārvaldnieka nolaidību, dzīvokļu īpašnieku kopība var pieņemt nepieciešamos lēmumus par konkrēta uzdevuma došanu pārvaldniekam vai, ja pārvaldnieks ir zaudējis dzīvokļu īpašnieku kopības uzticību, – par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu, pārvaldnieka nomaiņu u. tml.  

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 16. pantu pārvaldnieks ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašniekam par viņam dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi. Par likuma prasību neievērošanu, veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā. Ja strīdu ar pārvaldnieku neizdodas atrisināt sarunu ceļā, iespējams pret pārvaldnieku celt prasību tiesā. Pārvaldniekam par likumā noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības neveikšanu, kura skar sabiedrības intereses, var piemērot arī administratīvo atbildību. Administratīvā pārkāpuma procesu par minēto pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija vai pašvaldības īres valde. Turpretī administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija (skat. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. un 30. pantu).