Nekustamā īpašuma pārdevējs var brīvi izvēlēties pārdošanas cenu (vairāk skatīt Civillikuma 2012.–2020.pantu). Vispārējā kārtībā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 20% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību. 

Nodoklis nav jāmaksā tikai atsevišķos likumā noteiktos gadījumos: 

• nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta;
• nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums;
• nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums, un ienākums no šī nekustamā īpašuma no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas. 

Atsevišķos gadījumos likums paredz ņemt vērā arī šādu kritēriju: ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, tad uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad tas reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums. 

Ja nekustamais īpašums iegūts mantojuma ceļā, tad par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā norādītā konkrētā nekustamā īpašuma vērtību. 

Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā iekļauj arī izdevumus, kas saistīti ar tā iegūšanu: 

• valsts nodevu par darījuma noformēšanu;
• valsts nodevu lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā;
• valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;
• komisijas naudu;
• citus līdzīgus izdevumus. 

Lai noskaidrotu, vai būs jāmaksā nodoklis un, ja jāmaksā, kā tiks noteikta īpašuma iegādes vērtība, pirms īpašuma pārdošanas ieteicams konsultēties Valsts ieņēmumu dienestā. 

Pārdot nekustamo īpašumu varēsiet, kad tas būs ierakstīts zemesgrāmatā. Civillikumā ir norādīts – īpašnieks ir tas, kas ierakstīts zemesgrāmatā. Valsts nodevu apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”. 

Vairāk par kapitāla ienākuma nodokļa maksāšanu varat uzzināt šeit.