Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas nodaļa skaidro: „Saskaņā ar Imigrācijas likuma 1.panta pirmās daļas 10.punktu uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku (termiņuzturēšanās atļauja) vai pastāvīgi (pastāvīgās uzturēšanās atļauja).

Savukārt 11.punktā noteikts, ka vīza ir noteikta parauga ielīme ceļošanas dokumentā, kas apliecina, ka persona ir pieprasījusi atļauju ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā vai jebkurā Šengenas līguma dalībvalstī, vai vairākās Šengenas līguma dalībvalstīs vai šķērsot to teritoriju tranzītā un ka vīzu izsniegusi institūcija atbilstoši savai kompetencei nesaskata šķēršļus tam, ka persona vīzā norādītajā laikposmā tik reizes, cik vīzā norādīts, ieceļo un uzturas Latvijas Republikā vai jebkurā Šengenas līguma dalībvalstī, vai vairākās Šengenas līguma dalībvalstīs. Vīza pati par sevi nedod tiesības ieceļot Latvijas Republikā vai kādā no Šengenas līguma dalībvalstīm.” 

Parasti vīza tiek izmantota, ja uzturēšanās  Latvijas Republikā paredzēta neilgu laiku (ne ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas). Ja ārzemnieka uzturēšanās paredzēta ilgāka, viņam jāpieprasa uzturēšanās atļauja.

Visi termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamati uzskaitīti Imigrācijas likuma 23.panta pirmajā daļā, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas - Imigrācijas likuma 24.panta pirmajā daļā, norāda PMLP. 

Attiecībā uz jautājumu par personu, kura ir uzskatāma par Latvijas rezidentu, tas ir atkarīgs no ilguma, kādā persona nepārtraukti uzturas Latvijā. VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste skaidro: „Nodokļu normatīvo aktu piemērošanai persona ir uzskatāma par Latvijas rezidentu, ja tās deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā vai arī persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.”