Atbilstoši Civillikuma 994. pantā noteiktajam regulējumam par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. 

Jums būtu nepieciešams sazināties ar otru īpašuma kopīpašnieku, kā arī uzmeklēt mirušā radus, kas varētu kārtot attiecīgās mājas daļas īpašnieka mantojuma lietu. 

Kopīpašnieks var vērsties pie zvērināta notāra ar prasījumu pret otras mājas daļas īpašnieka mantojuma masu – uzsākot mantojuma lietu, piemēram, kā kreditors. Tātad, ja mājas otras daļas īpašniekam ir parādi un kopīpašnieks veic visus maksājumus viņa vietā, tad otras daļas īpašnieka mantojuma atklāšanos zvērināts notārs izsludinās, pamatojoties uz kopīpašnieka kā kreditora iesniegumu. Ja zvērināta notāra norādītajā termiņā mantinieki nepieteiksies, tad normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ēku otra daļa tiks atzīta par bezmantinieka mantu, kas piekritīga valstij vai pašvaldībai, un pārdota tiesu izpildītāja rīkotā izsolē. 

Piemēram, pašvaldība, kas administrē nekustamā īpašuma nodokli, var uzsākt mantojuma lietu kā ieinteresētā persona. Līdz ar to varat norādīt attiecīgajai pašvaldībai uz šo jautājumu.   

Civillikuma 416. panta pirmajā daļā ir noteikts: ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies, vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, manta piekrīt valstij. Likumā noteiktajos gadījumos bezmantinieka manta pienākas pašvaldībai. 

Tātad par bezmantinieka mantu ir atzīstama manta, kuras atstājējam nav līgumisko, testamentāro vai likumisko mantinieku vai tie no mantojuma ir atteikušies.  

Zvērināts notārs mantojuma lietu var uzsākt pēc mantinieku vai kreditoru iesnieguma, pēc kura mantojuma atklāšanās tiek izsludināta ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Tikai tad, ja neviens mantinieks nepieteiksies, īpašums tiks atzīts par bezmantinieka mantu.