Dzīvokļa īpašuma likuma 11. pants noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet ievērojot normatīvo aktu prasības, veikt būvdarbus atsevišķajā īpašumā, ciktāl tas neskar kopīpašuma daļu vai citus dzīvokļu īpašumus. Tāpat dzīvokļa īpašniekam ir tiesības, ievērojot normatīvo aktu prasības, atjaunot atsevišķo īpašumu norobežojošos logus un durvis bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi citādi. Savukārt, ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā skar kopīpašuma daļu, tad dzīvokļa īpašniekam nepieciešams šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu. 

Tādējādi saskaņojums no pārējiem kaimiņiem ir vajadzīgs tikai tad, ja būvdarbi skar kopīpašuma daļu: piemēram, fasādi, bēniņus, kāpņutelpu, inženiertīklus. Kaimiņi administratīvajā procesā uzskatāmi par trešajām personām (privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai kuru var skart tiesas spriedums lietā, Administratīvā procesa likuma 28. panta pirmā daļa). Tomēr trešās personas statusu personai piešķir ar iestādes vai tiesas (tiesneša) lēmumu. Pamatotu lūgumu par trešās personas pieaicināšanu var iesniegt persona, kura uzskata sevi par atbilstošu trešās personas statusam, vai administratīvā procesa dalībnieks. Trešo personu var pieaicināt arī pēc iestādes vai tiesas (tiesneša) iniciatīvas (minētā panta trešā daļa).