Vēsturisku notikumu rezultātā man piederošā saimniecības ēka tika pielāgota dzīvošanai, kuru turpina lietot personas, kam nav nedz īpašumtiesību, nedz noslēgta līguma par telpu izmantošanu. Personas labprātīgi telpas atstāt ir atteikušās, un ir uzsāktas visas nepieciešamās darbības, lai vērstos tiesā. Līdz tiesas procesa uzsākšanai šobrīd esmu saņēmis būvvaldes lēmumu par tūlītēju ēkas ekspluatācijas pārtraukšanu, jo ēka tiek ekspluatēta neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka, no vienas puses, manu darbību kavē prettiesisks trešās personas valdījums, bet, no otras puses, – nepieciešamība izpildīt būvvaldes lēmumu. Kā ēkas un telpu īpašnieks esmu ieinteresēts nekavējoties izpildīt būvvaldes lēmumu un pārtraukt ēkas ekspluatāciju, telpas atbrīvot un atjaunot ēkas iepriekšējo stāvokli. Ja nespēšu izpildīt būvvaldes lēmumu, tad saņemšu sodu, ko, protams, nevēlos. Vai man kā īpašniekam pastāv kāda likumiska aizsardzība, lai es varētu izvairīties no soda un izpildīt būvvaldes lēmumu? Kā man turpmāk rīkoties (soļu secība), lai varētu nodrošināt savlaicīgu savu telpu atbrīvošanu vēl pirms tiesas procesa lēmuma? Šobrīd esmu atstāts diezgan neaizsargātā situācijā, kas, manuprāt, ir pilnīgs absurds. Saprotu arī to, ka piedzīt visus radušos zaudējumus es no konkrētajām personām nevarēšu, jo tās ir sociālā dienesta uzraudzībā un līdzekļi tām nav pieejami. Likuma priekšā esmu nostādīts tikai un vienīgi zaudētāja lomā.
Ja trešās personas bez tiesiska pamata uzturas jums piederošā ēkā un atsakās to atstāt, tad neatkarīgi no jebkādiem apstākļiem likums jums liedz šīs personas izlikt patvarīgi. Kā jau jūs to pareizi esat norādījis, jums šis civiltiesiskais strīds ir jārisina tiesas ceļā, ceļot pret ēkas iemītniekiem prasību par personu izlikšanu.
Lemt par administratīvo sodu un ēkas ekspluatācijas aizliegumu būvvaldei dod tiesības Būvniecības likuma 21. panta septītās daļas 4. punkts. Proti, norma noteic, ka būvju ekspluatācijas uzraudzības ietvaros būvvalde var aizliegt būves ekspluatāciju, ja tā tiek izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam. Panta desmitā daļa paskaidro: ja panta septītajā daļā minētais lēmums netiek pildīts, tad iestāde var nodrošināt tā izpildi, piemērojot aizvietotājizpildi un citus Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus. Administratīvā procesa likums kā aizvietotājizpildi tostarp paredz arī tieša spēka pielietošanu. Tātad pastāv iespēja, ka administratīvais akts par ēkas ekspluatācijas aizliegumu tā nepildīšanas gadījumā varētu tikt izpildīts arī piespiedu kārtā, personas fiziski izliekot no telpām. Tātad jūsu izvirzīto mērķi – izlikt personas no jums piederošās ēkas – jūs varat sasniegt arī šī administratīvā procesa ietvaros.
Vērtējot, vai varētu tikt piemērots administratīvais sods par būvvaldes lēmuma nepildīšanu, uzmanība jāpievērš tam, kura persona ir būvvaldes lēmuma adresāts. Apstākļos, kad jūsu īpašumu patvarīgi lieto trešās personas un jums tādēļ nav fiziskas iespējas izpildīt lēmumu par ēkas ekspluatēšanas pārtraukšanu, būvvaldei būtu pamats apsvērt par lēmuma adresātu noteikt nevis jūs, bet gan trešās personas kā ēkas faktiskos valdītājus. Tādējādi arī šīs personas tiktu pakļautas iespējamiem administratīvajiem sodiem. Ja kā lēmuma adresāts tomēr esat noradīts jūs, tad jums ir tiesības pret šo lēmumu iebilst un to apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā vai prasīt visu jums nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu no minētajām personām.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
