Iesniegumu likuma 5. panta trešā daļa noteic, ka iestādei atbilde uz iesniegumu ir jāsniedz ne vēlāk kā mēneša laikā.  

Atbilstoši Satversmes 104. pantam ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Šīs tiesības ir daļa no valsts labas pārvaldības (skat. Augstākās tiesas 2011. gada 1. decembra lēmuma lietā Nr. SKA-986/2011 4. punktu). Valsts pienākums atbilstoši šai konstitucionālajai normai ir sniegt atbildi, kurā ir izvērtēti uzdotie jautājumi un uz tiem sniegta motivēta atbilde (skat. Augstākās tiesas 2008. gada 21. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-22/2008 17. punktu). 

Atbildes nesniegšana vispār vai atbildes nesniegšana pēc būtības kā faktiskā rīcība atbilstoši Administratīvā procesa likumam ir pārbaudāma administratīvajā tiesā (skat. Augstākās tiesas 2008. gada 21. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-22/2008 19. punktu). 

Līdz ar to, ja konkrētajā situācijā atbilde uz iesniegumu nav sniegta, tad saskaņā ar Iesniegumu likuma 10. panta otro daļu ir iespējams vērsties Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā (atbilstoši savas dzīvesvietas adresei), iesniedzot pieteikumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 

Pirms tam gan būtu ieteicams vērsties attiecīgajā iestādē, lūdzot sniegt informāciju par iepriekš iesniegtā iesnieguma virzību, jo Iesniegumu likums paredz situācijas, kurās atbildi uz iesniegumu sniegt nemaz nav nepieciešams (piemēram, ja iesnieguma saturs neprasa atbildi pēc būtības, iestāde attiecīgo iesniegumu pieņem zināšanai, bet, ja iesniegumā nav norādīts iesnieguma iesniedzējs, iesniegums atstājams bez izskatīšanas, par to neinformējot iesniedzēju), turklāt iespējamas arī situācijas, kurās atbilde uz iesniegumu ir sniegta, bet izveidojies pārpratums konkrētā dokumentā paziņošanā. 

Turklāt var būt arī situācija, kurā persona ir vērsusies iestādē, lai tā pieņemtu lēmumu (izdotu administratīvo aktu). Tad piemērojams Administratīvā procesa likums, kura 64. pants noteic administratīvā akta izdošanas termiņu. Piemēram, ja iestāde iesniegumu atstājusi bez virzības, tad administratīvā akta izdošanas termiņš skaitāms no trūkumu novēršanas dienas. Savukārt, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot viena mēneša termiņu, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam, bet atsevišķos gadījumos termiņu var pagarināt arī līdz vienam gadam.