Labdien! Manu dēlu sodīja ar brīvības atņemšanu par noziedzīgu nodarījumu pēc KL 262. vai 262. pirm panta. Vai tiesai nevajadzēja samazināt sodu par laiku, kad viņš pusotru gadu gāja uz probācijas dienestu un viņam tajā laikā nebija nekādu pārkāpumu? Tiesa notika 25. martā rakstveidā bez notiesājamā klātbūtnes, viņam piesprieda trīs gadus un divus mēnešus. Advokāte teica, ka nevajag pārsūdzēt tiesas spriedumu, jo var piespriest vēl vairāk. Tiesas spriedums, cik es zinu, stājās spēkā 4. aprīlī, tad vajadzēja arī dēlu arestēt, bet viņu arestēja 18. oktobrī. Vai septiņi mēneši, kuros viņš nebija ieslodzījumā, ietilpst soda apmērā? Ja neietilpst, kas dēlam kompensēs mēnešus, kad viņš aizgāja no darba un gaidīja policijas ekipāžu?
Krimināllikuma 52. panta ceturtā daļa noteic, ka soda termiņus skaita gados, mēnešos un dienās. Apcietinājumu tiesa ieskaita soda laikā, vienu apcietinājuma dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu. Aizturēšanu tiesa ieskaita soda laikā, aizturēšanu līdz divdesmit četrām stundām rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu. Soda laikā netiek ieskaitīts tāds apcietinājums, kas laika ziņā sakrīt ar brīvības atņemšanas soda izciešanu par citu noziedzīgu nodarījumu.
Konkrētajā gadījumā soda izciešana skaitāma no 18. oktobra, kad persona faktiski tika aizturēta. Jūsu norādītie septiņi mēneši nav ieskaitāmi soda termiņā, jo šajā laikā persona neatradās ieslodzījuma vietā. Turklāt personai pašai ir pienākums ierasties un pieteikties soda izciešanai. Valsts probācijas dienesta apmeklējums, arī bez pārkāpumiem, neietekmē brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
