Labdien! Rīgas pašvaldība ir zemes īpašnieks zem īpašnieku kopībai piederošas daudzdzīvokļu ēkas, kurā atrodas manā īpašumā esošs dzīvoklis. Kā dzīvokļa īpašniekam saskaņā ar zemes nomas līgumu man tika izrakstīti rēķini, kas vienmēr tika apmaksāti atbilstoši līguma noteikumiem. Covid-19 pandēmijas laikā, 2020. un 2021. gadā, rēķinus nepiegādāja, tāpēc netika veikti nomas maksājumi. 2022. gadā izrakstītajos un saņemtajos rēķinos nebija iekļautas parāda summas. Man ir pieņēmums, ka tā bija komisijas ierēdņu ļaunprātīga rīcība, kas realizēta, lai palielinātu pašvaldības ieņēmumus uz parāda kavējuma maksas pieauguma rēķina, ilgstoši (no 2021. līdz 2024. gadam) nebrīdinot par parādu, nenosūtot atbilstošus brīdinājumus, bet rēķinos iekļaujot tikai kavējuma naudas aprēķinus par iepriekšējiem rēķiniem esošajā gadā. Vai nebrīdināšana par parādu var tikt traktēta kā vainojama rīcība civiltiesiskas prasības ietvaros pret zemes nomas pakalpojuma sniedzēju? Vai nebrīdināšanas rezultātā iespējama papildu kavējuma maksas atcelšana, sākot no nākamā gada pirmā datuma, pēc parāda rašanās un nebrīdināšanas par to?
Dzīvokļu īpašniekiem, kuri līdz šim nav noslēguši vienošanos par Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala domājamo daļu nodošanu īpašumā, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tiek aprēķināta zemes nomas maksa. Tās ir no likuma izrietošās nomas tiesiskās attiecības saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 84. panta otro daļu.
Tātad privatizētā objekta īpašnieks līdz attiecīgas vienošanās noslēgšanai maksā nomas maksu par valsts vai pašvaldības īpašumā esoša uzaicinājumā norādīta privatizējama zemesgabala domājamām daļām šā likuma 53. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā un apmērā.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība (Rīgas valstspilsētas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisija) par to sagatavo zemes nomas maksas rēķinus un nosūta tos konkrētā dzīvokļa īpašniekam.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt zemes nomas maksu vai likumisko lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.
Likumiskās lietošanas maksas maksāšanas pienākums ir saistību tiesība uz likuma pamata. Būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt zemes īpašniekam maksu par lietošanas tiesībām uz zemi, ņemot vērā likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otro daļu.
Tādējādi, nokavējot likumiskās lietošanas maksas samaksas termiņu, automātiski konstatējams nokavējums saskaņā ar Civillikuma 1651. pantu un 1652. panta 3. punktu. Nokavējuma iestāšanās brīdis nozīmē, ka atbilstoši Civillikuma 1759. pantam parādniekam jāmaksā procenti.
Savukārt ar likumu, līgumu vai paražu noteikta termiņa gadījumā nokavējums saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktu iestājas līdz ar termiņa iestāšanos, un atgādinājums nav nepieciešams (sk. Senāta 2022. gada 29. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC-22/2022).
Ņemot vērā iepriekš minēto, lai saprastu, kāpēc ir radušās neskaidrības par rēķinu apmaksu, jums jāvēršas Rīgas valstspilsētas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijā ar attiecīgu iesniegumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
