Vai pareizi tiek interpretētas likuma normas? Ir piemērots vadītāja tiesību izmantošanas aizliegums, jo beidzies apliecības derīguma termiņš (1), medicīniskā izziņa nav derīga (2), ar ko pārkāpju aizliegumu. Piedalos ceļu satiksmē, piemēram, būtiski pārkāpju atļauto braukšanas ātrumu (3). Saskaņā ar AAL policija uzsāk pārkāpuma procesus, taču ir viens BET: man ir GRT, sniedzu paskaidrojumu, ka šobrīd man ir psihiskās slimības saasinājums, sakarā ar to ir jānoteic tiesas psihiatriskā ekspertīze, ka arī lūdzu izsaukt NMPD brigādi, lai mani nogādātu uz slimnīcu saskaņā ar Ārstniecības likumu, un piekritu ārstēšanai. Netika lietoti medikamenti un alkohols vai citas vielas, piekritu medicīniskajai pārbaudei, nebija noticis CSNg, nebija cietušo, tādējādi nebija Krimināllikuma nozieguma sastāva. Ņemot vērā ārstēšanos stacionārā, ekspertīze, visticamāk, noteiks, ka pārkāpumi izdarīti nepieskaitāmības stāvoklī, tādējādi pārkāpuma procesi būs jāizbeidz, un es izvairīšos no naudas sodiem un tiesību atņemšanas. Tāpat nav iespējams anulēt medicīnisko izziņu, jo tā nav derīga. Pēc neilgas ārstēšanās mans stāvoklis uzlabosies un mani izrakstīs no slimnīcas, un es, iespējams, varētu visas darbības atkārtot... AAL neparedz medicīniskā rakstura piespiedu līdzekļus, kā tas notiek krimināllietās. Secinu, ka pašreizējā regulējumā ir trūkumi, pārkāpējs izvairās no atbildības, valsts budžets nesaņem ienākumus sodu veidā, kā arī piedzīvo zaudējumus, piemēram, par ekspertīzi un ārstēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Jūsu izpratne par konkrēto tiesību normu ir pareiza. Administratīvās atbildības likums neparedz medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu personām ar garīga rakstura traucējumiem, savukārt uzsāktie administratīvā pārkāpuma procesi, ja vien tiek konstatēts, ka persona patiesi administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, proti, psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav varējusi saprast vai vadīt savu darbību, ir izbeidzami atbilstoši minētā likuma 119. panta pirmās daļas 3. punktam.
Savukārt atkārtoti personas administratīvie pārkāpumi būtu vērtējami kopsakarā ar nepieciešamajām ārstēšanas metodēm, un attiecīgi tām būtu jāatspoguļojas arī ārstēšanas ilgumā medicīnas iestādē. Tāpat ekspertam būtu jāņem vērā visu apstākļu kopums, lemjot par to, vai personai patiesi ir garīga rakstura traucējumi vai arī viņa apzināti izvairās no administratīvās atbildības.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!