Sveiki! Mūsu situācija ir diezgan sarežģīta. Ar dzīvesbiedri vēl neesmu precējies, bet to plānoju, un mums ir trīs bērni. Mana meita no iepriekšējām attiecībām, topošās sievas meita no iepriekšējām attiecībām, un mums ir kopīga gadu veca meita. Visus bērnus mīlam, rūpējamies par viņiem un, cik mūsu spēkos, cenšamies nodrošināt, lai bērniem nekā netrūktu. Vecākās meitas mamma pastāvīgi manipulē un draud neļaut tikties ar bērnu, ja kaut kas nav pa prātam. Maksāju uzturlīdzekļus, bet bērnu redzu tikai četras dienas mēnesī. Viņa visu izlemj un nosaka vienpersoniski. Kad varēju maksāt, tad uzturlīdzekļi bija ap tūkstoti mēnesī. Tagad 250–350 eiro, bet tas neesot pietiekami. Šobrīd strādāju Latvijā, un tā ir 1/4 daļa manas algas, puse aiziet rēķinos. Pašam, lai uzturētu sevi un ģimeni, it īpaši mazuli, paliek ap 200–300 eiro. Esmu emocionāli pārguris, draudzene ir ļoti saprotoša, bet bijusī pastāvīgi draud un manipulē. Vai ir kāds likums, kas nostājas arī manā pusē? Vai, ja bijusī aizbrauc ceļojumā ar draugu un nepiedāvā man bērnu pieskatīt, bet nolemj atstāt trešajai personai, tā ir godīga rīcība? Meitas mamma bērnu māca apsaukāt manu draudzeni. Es aizrādu un vienmēr aicinu paklausīt pieaugušos, arī mammu. Nekad par otru māju meitas klātbūtnē neizsakos slikti. Vēlos zināt savas tiesības, jo saprotu, ka šobrīd ar 200–300 eiro, kamēr draudzene nav atgriezusies darba tirgū, diez vai spēšu atļauties tiesāties. Paldies!
Uzturlīdzekļi jāmaksā vismaz valstī noteiktajā minimālajā apmērā, ja vien nav spēkā esošas vienošanās vai tiesas lēmuma, kas nosaka citu (augstāku) apmēru.
Taču bērna mātei ir tiesības vērsties tiesā ar prasību noteikt lielāku uzturlīdzekļu apmēru. Tiesa, pieņemot lēmumu par lielāku uzturlīdzekļu apmēru, ņems vērā arī jūsu spēju tos maksāt.
Jāņem vērā, ka 2025. gadā tiek celts minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas vecākam jāmaksā. Proti, par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tas noteikts 185 eiro mēnesī, bet katram bērnam no septiņu gadu vecuma – 222 eiro mēnesī.
Civillikuma 181. pants noteic, ka ikvienam vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu arī tad, ja bērns nedzīvo kopā ar viņu, savukārt bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem. Ikvienai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.
Tādējādi likuma izpratnē viens no vecākiem nevar liegt otram vecākam tikties ar bērnu.
Iesakām abiem vecākiem censties savstarpēji vienoties par turpmāko tikšanās kārtību un citiem ar bērna aprūpi saistītajiem jautājumiem. Ja vienošanos ir sarežģīti panākt, var izmantot mediācijas pakalpojumu un pēc tam nostiprināt vienošanos pie notāra. Ja saskarsmi ar bērnu nav iespējams noregulēt, galējais līdzeklis ir vēršanās tiesā, kur ar tiesas lēmumu tiks noteikta saskarsmes kārtība.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
