Labdien! Man ir divi bērni, kuriem labprātīgi no 01.01.2023. katru mēnesi maksāju uzturlīdzekļus 320 eiro apmērā. Nesen bērnu māte izteica ultimātu, ka man jāmaksā uzturlīdzekļi 420 eiro apmērā. Esot bijusi pie tiesu izpildītājas, kura aprēķinājusi, ka man šajos gados uzkrājies parāds ap 4000 eiro, kuru viņa piedzīs caur tiesu izpildītāju, jo es nemaksājot uzturlīdzekļus pilnā apmērā. Paskaidroju, ka maksāju atbilstoši savām iespējām un es nevaru maksāt vairāk. Interesē, vai viņa var piedzīt starpību starp to, kas būtu jāmaksā, un ko es maksāju. Vai tiesu izpildītājs var apķīlāt īpašumu, ja es nemaksāju uzturlīdzekļus tādā apmērā, kā valstī noteikts, ja maksāju labprātīgi, bet mazāku summu, kas tomēr ir lielāka par UGF noteikto minimālo? Saprotu, ka man var rasties lielas problēmas un varu zaudēt īpašumu, ja pārstāšu maksāt uzturlīdzekļus. Īpašums nesen iegūts mantojumā, tiešām nevēlos to zaudēt. Par bērniem turpinu rūpēties un viņus satikt, neesmu no tiem, kurš aizmirst savus bērnus.
Saskaņā ar Civillikuma 179. pantu minimālo uzturlīdzekļu apmēru vecākam ir pienākums nodrošināt neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.
Tātad bērnu mātei ir tiesības celt prasību tiesā par uzturlīdzekļu parāda piedzīšanu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 570. pantam piedziņu vērš uz fiziskās personas mantu, arī uz šīs personas daļu kopīpašumā un laulāto kopmantā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos – uz laulāto mantas kopību. Piedziņa uz parādnieka mantu netiek vērsta, ja parādnieks strādā vai saņem pensiju vai stipendiju un piedziņas apmērs nepārsniedz to mēneša ienākumu daļu, uz kuriem pēc likuma var vērst piedziņu. Piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu pieļaujama, ja, piemērojot citus piespiedu izpildes līdzekļus, piedzinēja prasījumu saprātīgā termiņā nav iespējams apmierināt. Minētā kārtība neattiecas uz tādu parādu piedziņu, kas nodrošināti, ieķīlājot attiecīgo nekustamo īpašumu.
Līdz ar to piedziņa uz nekustamo īpašumu tiek vērsta, ja piedzinēja prasījumu nav iespējams apmierināt, izmantojot citus piespiedu izpildes līdzekļus, piemēram, vēršot piedziņu uz darba algu vai citiem ienākumiem.
Būtiski, ka no 2024. gada 1. oktobra, stājoties spēkā grozījumiem Civilprocesa likumā, mainīts ieturējumu apmērs no parādnieku darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, tam kļūstot parādniekiem “draudzīgākam”. Plašāka informācija pieejama LV portāla publikācijā “Parādu piedziņas kārtība no 1. oktobra – kā tiks aprēķināti ieturējumi uzturlīdzekļu, administratīvo sodu un kredītu parādniekiem”.
Tāpat parādnieks var vienoties ar zvērinātu tiesu izpildītāju par parāda atmaksas kārtību. Pieņemot lēmumu, tiks ņemta vērā bērnu interešu aizsardzība un parādnieka maksātspēja.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
