Atbilstoši Civillikuma 927. pantam īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, t. i., tiesība valdīt un lietot to un iegūt no tās visus iespējamos labumus. Līdz ar to katrs ar savu nekustamo īpašumu var rīkoties, kā viņš vēlas. Dalītā īpašuma gadījumā zemes īpašniekam jārespektē būvju īpašnieka īpašuma tiesības, kuras nav iespējams izlietot bez zemes lietošanas. Zemes īpašnieka Satversmes 105. pantā garantētā īpašuma tiesību aizsardzība tiek nodrošināta ar likumā paredzētu saistību pusēm slēgt nomas līgumu, kuru izpildot tiek nodibināta saistība būvju īpašniekam maksāt noteiktu nomas maksu zemes īpašniekam.   

Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2008-34-01 norādījusi, ka īpašniekam jābūt nodrošinātai iespējai piekļūt viņa lietai, lai viņš to varētu valdīt un lietot. Tātad likumdevējs, paredzot zemesgabala īpašniekam pienākumu noslēgt zemes nomas līgumu ar ēkas īpašnieku, ir nodrošinājis ēkas īpašnieka tiesības netraucēti valdīt un lietot viņam piederošo ēku. Līdz ar to uzskatāms, ka mājas īpašnieks var ne tikai pats izmantot nekustamo īpašumu, bet arī to izīrēt citām personām.  

Svarīgi šajā gadījumā būtu noteikt, kurš maksās piespiedu zemes nomas maksu – nekustamā īpašuma īpašnieks vai dzīvojamās telpas īrnieks. Atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 10. pantam izīrētājs un īrnieks, rakstveidā vienojoties, īres maksā var iekļaut ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītus maksājumus. Tādējādi par konkrēto jautājumu nepieciešams vienoties īres līgumā un pēc vajadzības iekļaut arī īres maksā. 

Papildus jānorāda, ka nekustamā īpašuma izīrēšana ir saimnieciskā darbība un no gūtajiem ienākumiem jāmaksā nodokļi. Par to vairāk varat uzzināt Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā.