Ja līgumā vai citā dokumentā ir norādīts tā spēkā stāšanās datums, taču tas atšķiras no visu pušu elektroniskās parakstīšanas laika, kurš no šiem datumiem juridiski tiks uzskatīts par dokumenta spēkā stāšanās brīdi?
Saskaņā ar Civillikuma 1533. panta vispārējo regulējumu līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par būtiskām darījuma sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties. Citiem vārdiem sakot, līgums uzskatāms par noslēgtu brīdī, kad darījuma puses ir pilnībā vienojušās par līguma saturu, vai vismaz tām minimālajām prasībām (sauktas par līguma būtiskām sastāvdaļām), kas ir nepieciešamas līguma pastāvēšanai.
Civillikuma 1537. pants atsevišķi regulē līguma spēkā stāšanos, ja tas tiek slēgts, abām pusēm klāt neesot. Proti, norma nosaka: ja līgumu slēdz starp klātneesošiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma piedāvātāju ir sasniegusi priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma piekrišana. Tātad, attālināti slēdzot līgumu, kas attiecināms uz gadījumiem, kad katra puse līgumu paraksta dažādos laikos un vietās, ir piemērojams tā saucamais “pasta kastītes princips”. Šādā gadījumā līgums atzīstams par noslēgtu brīdī, kad līguma ierosinātājs saņem no darījuma puses parakstīto līgumu.
Puses ikvienā līgumā var vienoties par kādiem specifiskiem papildu nosacījumiem, ko dēvē par blakus noteikumiem. Ar šādiem blakus noteikumiem līguma dalībnieki var vienoties par dažādu ar līgumu saistītu jautājumu noregulēšanu. Līguma blakus nosacījums teorētiski varētu būt arī atruna par kādu konkrētu līguma spēkā stāšanās brīdi. Šāds nosacījums pusēm būs saistošs tik tālu, kamēr tas nenonāk pretrunā ar kādām imperatīvām likuma normām.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!