Labdien! Vai valsts vai Rīgas līmenī ir kādi likumi/noteikumi, kas nosaka jaunu būvju celtniecības iespējas attiecībā uz jau esošām ēkām (t. i., cik tuvu no ēkas var būvēt jaunu ēku, kāda tipa un cik stāvu ēku var būvēt, kāds ēku blīvums ir pieļaujams uz noteiktu platību)? Vai ir noteikts, cik daudz zaļajiem apstādījumiem jābūt uz vienu iedzīvotāju/platību (t. sk. kokiem, krūmiem), un vai ir kāds likums, kas aizstāv iedzīvotāju tiesības uz zaļu un veselīgu vidi ap savu māju un paredz iespējas par to cīnīties? Runa ir par to, ka pēdējā laikā Rīgā ļoti populāri kļuvis “iespraust” jaunceltnes mazā zemes pleķītī starp mājām, pirms tam likvidējot tur esošu zaļo zonu (zālāju, krūmus un kokus), nemaz jau nerunājot par to, ka pēc tam jaunbūves logi skatās viens pret otru.
Ēku izvietojumu zemes vienībā un/vai savstarpējo izvietojumu regulē Civillikums, Ministru kabineta noteikumi Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, Ministru kabineta noteikumi Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība", pašvaldības teritorijas plānojums ar tā sastāvā esošajiem izmantošanas un apbūves noteikumiem, konkrēti Rīgā – Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas saistošie noteikumi Nr. 38, pārējā teritorijā – saistošie noteikumi Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” (RTIAN), ar kuriem var iepazīties Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē šeit.
Rīgas teritorijas plānojums ir Rīgas pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi Rīgas administratīvajā teritorijā.
Rīgas teritorija ir ļoti dažāda, līdz ar to arī pieļaujamā apbūves intensitāte un ēku maksimālais stāvu skaits ir atšķirīgs. Apbūves blīvumu, stāvu skaitu, kā arī attālumu starp būvēm nosaka Rīgas teritorijas plānojums un Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.
Piemēram, nosakot būves maksimālo stāvu skaitu, ievēro RTIAN noteikto stāvu skaitu attiecīgajai teritorijai tiktāl, cik šie saistošie noteikumi nenosaka citādi. Nosakot būves stāvu skaitu kultūras pieminekļu aizsardzības zonās un apbūves aizsardzības teritorijās, ievēro iedibināto stāvu skaitu, un tas prevalē pār Rīgas teritorijas plānojumā norādīto atļauto stāvu skaitu. Neatkarīgi no teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas savrupmājas maksimālais stāvu skaits ir trīs stāvi.
Atbilstoši Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 298. punktam, “nosakot minimālo attālumu starp mājām, starp mājām un citām ēkām un jebkādas būves attālumu līdz dzīvojamām telpām, ievēro insolācijas un ugunsdrošības prasības, kā arī būvnormatīvu, Civillikuma un citu normatīvo aktu noteikumus”. Piemēram, daudzdzīvokļu namiem, izņemot iedibinātās perimetrālās apbūves teritorijās, tas nav mazāks par: 15 m – starp 2–3 stāvu māju garenfasādēm; 20 m – starp 4 un vairāk stāvu māju, kā arī māju ar dažādu stāvu skaitu garenfasādēm; 10 m – starp ēku gala fasādēm, kurās ir dzīvojamo istabu logi, un starp vienas ēkas garenfasādi un tai pretī izvietoto otras ēkas gala fasādi.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
