Ceļu satiksmes noteikumu 141. punkts noteic, ka “transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamajās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, tad transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu”. Kā interpretējams vārds “netraucē”? Piemēram, ir šāda situācija: pie mājas esošā iela atrodas atbilstoši apzīmētā dzīvojamajā zonā. Brauktuves ar ceļa apzīmējumiem nav nodalītas. Stāvvietas nav izbūvētas, gājējiem atsevišķas ietves nav. Novietojot auto ielas malā, CSN 121. punktā minētie apstāšanās ierobežojumi netiek pārkāpti. Kaimiņš uzskata, ka ir nepieciešamība mainīt kustības trajektoriju, lai apbrauktu/apietu ielas malā novietotos auto; tas, ka atsevišķās situācijās ir jāapstājas, lai palaistu garām pretim braucošās mašīnas, viņu traucē. Mūsu arguments būtu, ka jebkura ielas malā novietota automašīna liek mainīt braukšanas trajektoriju, savukārt gājējiem dzīvojamajā zonā ir priekšroka un ir atļauts pārvietoties pa brauktuvi visā tās platumā – tātad nav ierobežojumu ceļa malā novietotam auto apiet apkārt.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 141. pantu transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamajās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās; ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, tad transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu.
Tādējādi ir objektīvi jāizvērtē, vai transportlīdzekļa novietošana varētu traucēt citu ceļu satiksmes dalībnieku pārvietošanos vai tikai rada neērtības. No tā ir atkarīgs, vai transportlīdzekļa īpašnieks ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu prasības. To izvērtēt ir tiesīga vienīgi Valsts policija vai attiecīgās pašvaldības policija.
Vērtējot norādītos apstākļus un pušu argumentus, pirmšķietami ir iespējams piekrist, ka transportlīdzekļa novietošana šādā veidā nebūtu aizliegta. Vienlaikus jāatceras, ka CSN 13. nodaļa, kas ietver apstāšanās un stāvēšanas prasības dzīvojamajā zonā, ir atzīstama par papildu nosacījumu vispārīgajām apstāšanās un stāvēšanas prasībām minēto noteikumu 11. nodaļā. Proti, tiesu praksē konsekventi atzīts, ka teritorijās, kas apzīmētas ar 528. ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, attiecībā uz transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu darbojas gan CSN 11. nodaļā noteiktās prasības, gan CSN 13. nodaļas prasības. Citiem vārdiem, ja dzīvojamajā zonā konstatēts tāds apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpums, kas regulēts kādā 11. nodaļas punktā, tad atbildība par šīs normas pārkāpšanu netiek izslēgta tikai tādēļ, ka pārkāpums noticis dzīvojamajā zonā. Faktiski tas nozīmē to, ka, piemēram, ir jānodrošina vismaz triju metru attālums starp novietoto transportlīdzekli un sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu (skat. CSN 121.4. apakšspunktu).
Papildus norādāms arī tas, ka, dzīvojot daudzdzīvokļu namā un mijiedarbībā ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, ir jārēķinās ar vairākuma vēlmēm un interesēm. Dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja savstarpēji atrisināt jautājumu par transportlīdzekļu novietošanu stāvēšanai, nosakot zemes lietošanas kārtību.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
