Labdien! Lūdzam palīdzēt ar konsultāciju šāda jautājuma risināšanā: daudzdzīvokļu mājai tika atslēgta siltumenerģijas padeve par to, ka mājai ir izveidojies parāds AS “Rīgas siltums”. Vienīgais dzīvoklis, par kuru netiek veikti maksājumi, ir komunālais dzīvoklis, puse no kura pieder Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departamentam (RVP). RVP piekrita segt daļu no bijušā īrnieka parāda, norādot, ka var iestāties bijušā īrnieka vietā kā maksātājs, pēc tam piedzenot iztērētos RVP budžeta līdzekļus no bijušā īrnieka. RVP apgalvo, ka par citu periodu, kad jau ir stājies spēkā Rīgas pilsētas tiesas nolēmums civillietā, kas nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam, RVP vairs nevar iestāties kā maksātājs parādnieka vietā. Līdz ar to rodas vairāki jautājumi:
1. Kā dzīvokļu kopīpašnieki var panākt, lai “Rīgas namu pārvaldnieks” sāk piedziņu no RVP?
2. Vai dzīvokļu kopīpašnieki ir tiesīgi pieņemt lēmumu par pieteikuma prasības iesniegšanu tiesā pret RVP, ja pārvaldnieks atsakās veikt piedziņu no RVP?
3. Ja dzīvokļu kopīpašnieki iesniegs prasību tiesā pret pārvaldnieku vai RVP, kā jābūt noformētai pilnvarai, lai varētu pilnvarot vienu personu pārstāvēt kopību tiesā? Vai pietiek tikai ar kopības lēmumu?
4. Ja dzīvokļu kopīpašnieki iesniegs prasību tiesā pret RVP, vai ir iespējams iesniegt prasību, nenorādot precīzus ciparus, bet vienkārši lūgt segt parādu par komunālajiem pakalpojumiem (jo RNP nesniedz pārējiem īpašniekiem šādu detalizētu informāciju)?
5. Vai ir kādi normatīvie akti, kuri atbrīvo RVP no parāda dzēšanas pilnā apmērā? Jo nav skaidrs, kāpēc RVP nevar samaksāt to parāda daļu, par kuru jau ir tiesas lēmums, jo, pēc kopīpašnieku domām, RVP attiecības ar īrnieku un parāda samaksa kā īpašniekam ir divi dažādi procesi.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 3. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, tajā skaitā arī apkuri. Šis pienākums ir attiecināms uz ikvienu dzīvokļa īpašnieku, tajā skaitā pašvaldību. Dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par pakalpojumiem nekādā veidā neizmaina fakts, ka dzīvoklis ir bijis izīrēts, īrnieks ir kavējis maksājumus vai ir stājies spēkā tiesas spiedums par neapmaksāto pakalpojumu parāda piedziņu no bijušā īrnieka un spriedums nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Dzīvojamās mājas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums un pārvaldīšanas līgums, kas tiek slēgts starp pārvaldnieku un dzīvokļu īpašniekiem. Dzīvokļu īpašnieku pārvaldniekam sniegtais pārvaldīšanas uzdevums var būt dažāds. Ja tas ietver arī pārvaldnieka pienākumu būt par starpnieku starp dzīvokļu īpašniekiem un pakalpojuma sniedzēju, dzīvokļu īpašnieku uzdevumā norēķinoties par saņemto pakalpojumu, pārvaldniekam no šīs darbības izriet arī pienākums celt tiesā prasību pret dzīvokļa īpašnieku par neveikto pakalpojumu apmaksu. Pārvaldniekam tostarp ir pienākums dzīvokļu īpašniekus informēt par atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka darbību vai bezdarbību (tajā skaitā saistību neizpildi), kas skar pārējo dzīvokļu īpašnieku intereses, tostarp arī pēc pieprasījuma sagatavot izziņu par dzīvokļa īpašnieka maksājumiem un parāda esamību (skat. 14. pantu).
Lai gan ar nepienācīgu pakalpojuma apmaksu saistītu parādu piedziņa ir pārvaldnieka pienākums, arī dzīvokļu īpašnieku kopība kā tiesību subjekts teorētiski var vērsties tiesā ar prasību par parāda piedziņu. Pilnvarojums personai pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopības intereses tiesā jānoformē notariālā akta formā. Ja pārvaldnieks atsakās izsniegt precīzus datus par dzīvokļa īpašnieka parādu, tad, ceļot prasību tiesā, vienlaikus jāizsaka lūgums tiesai attiecīgos datus izprasīt no pārvaldnieka, pienācīgi motivējot šo lūgumu.
Dzīvokļu īpašnieki nevar tieši ietekmēt pārvaldnieka rīcību, piespiežot pārvaldnieku celt tiesā prasību pret parādnieku, ja pārvaldnieks to atsakās darīt. Tomēr pārvaldnieks nav atbrīvots no pienākuma atbildēt par šādas rīcības dēļ nodarītajiem zaudējumiem. Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 16. panta otro daļu par likuma prasību neievērošanu, veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt, ja pārvaldnieks nepienācīgi veic sev uzticētos pienākumus, tad dzīvokļu īpašniekiem šajā situācijā būtu ieteicams apsvērt pārvaldnieka nomaiņu. Šāds lēmums (par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu) var tikt pieņemts ar dzīvokļu īpašnieku kopības balsojumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
