Atvaļinājuma uzkrāšana, darbiniekam to norādot kā finansiālu investīciju nākotnei, no darba devēja puses nav pieļaujama. Darba devēja pienākums ir nodrošināt atvaļinājuma piešķiršanu: 

• pārrunu ceļā vienoties ar darbinieku; 

• konsultēties ar darbinieku pārstāvjiem un sastādīt uzņēmumā atvaļinājumu grafikus. 

Lai nodrošinātu atvaļinājuma izmantošanu, darba devējs ir tiesīgs izdot darbiniekam rīkojumu par atvaļinājuma piešķiršanu. Tā kā pierādīšanas nasta gulstas uz darba devēju, jārūpējas, lai strīda gadījumā būtu iespējams pierādīt saistību izpildi, piemēram: 

• nodrošināt, ka darbinieks parakstās par iepazīšanos ar rīkojumu; 

• liecinieku klātbūtnē fiksēt aktā darbinieka atteikšanos parakstīt rīkojumu; 

• nosūtīt rīkojumu un aktu uz līgumā norādīto darbinieka adresi ierakstītā pasta sūtījumā. 

Ja darbinieks neievēro rīkojumu un atvaļinājuma laikā patvaļīgi veic darba pienākumus, darba devējam ir tiesības uzsākt disciplinārsoda piemērošanas procedūru – izteikt piezīmi vai rājienu (DL 90. pants). Darba devējs var pieprasīt rakstveida paskaidrojumu par to, kāpēc darbinieks neievēro rīkojumā par atvaļinājuma piešķiršanu noteikto, izvēlas neizmantot atvaļinājumu, tā vietā veicot darba pienākumus. 

Lai nepieļautu, ka darbinieks atvaļinājuma laikā veic darba pienākumus, darba devējs var īstenot atsevišķas efektīvas procedūras: 

• atslēgt ieejas kartes, pieejas sistēmām un e-pastiem; 

• izveidot automātisku e-pasta paziņojumu par promesamību, mobilajam tālrunim veikt pāradresāciju uz kolēģa numuru u. c., lai darbinieku netraucētu klienti; 

• izstrādāt uzņēmuma saistošos noteikumus, kas liedz kolēģiem traucēt darbinieku atvaļinājuma laikā.