Vecuma pensiju izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Iepazīstoties ar jūsu jautājumu, VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Sanita Letapura informēja: lai VSAA varētu izvērtēt, kādas tiesību normas ir piemērojamas, nosakot personas tiesības uz pensiju, apdrošināšanas stāžu un pensijas izmaksas nosacījumus, VSAA nepieciešama precīza informācija par pensijas pieprasītāja pastāvīgo dzīvesvietu. 

Tāpat arī Dzīvesvietas deklarēšanas likumā ir noteikts, ka deklarēt dzīvesvietu ir personas pienākums. Ja dzīvesvieta ir ārvalstī, arī par to jāsniedz ziņas atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.  

Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteikts, ka arī dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. 

Dzīvesvietas deklarēšanas iestāde ir konkrētās pašvaldības, tās iestādes vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 

Deklarējot dzīvesvietu vai norādot papildu adresi, jāuzrāda pase vai cits Latvijā derīgs personu apliecinošs dokuments. 

Likums paredz vēl kādu iespēju – dzīvesvietas reģistrāciju. Likuma 10. pants (“Dzīvesvietas reģistrācija pēc iestādes iniciatīvas”) noteic, ka ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras savu dzīvesvietu nav deklarējušas, Iedzīvotāju reģistrā aktualizē pašvaldība, ja tiek konstatēts nekustamais īpašums (ar adresi), kurā šī persona dzīvo. Tādā gadījumā uzskatāms, ka persona dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kurā tā pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā. 

Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības. Ja dzīvesvietu īrē, tas īrniekam nedod tiesības uz attiecīgo dzīvokli vai telpu kā īpašumu. 

Dzīvesvieta tiek reģistrēta, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām.