Tiesiskās attiecības civilstāvokļa aktu, tostarp miršanas faktu, reģistrācijas jomā nosaka Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums. Tā 3. pantā noteikts, ka civilstāvokļa aktu reģistrē dzimtsarakstu iestāde, kas šā likuma izpratnē ir pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa (turpmāk – dzimtsarakstu nodaļa) un Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstī (turpmāk – pārstāvniecība). 

Attiecībā uz ārzemēs mirušajiem Latvijas valstspiederīgajiem atbilstoši likuma 4. pantā noteiktajam miršanas faktu Krievijā reģistrē un iesniegumu par civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta aktualizēšanu tā pārsūtīšanai Tieslietu ministrijai pieņem Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā.  

Ja vēstniecība nav bijusi informēta par attiecīgo faktu, tad jāievēro likuma VI nodaļā “Miršanas fakta reģistrācija” noteiktais regulējums. Saskaņā ar 39. panta pirmajā daļā noteikto pienākums paziņot par miršanas faktu ir laulātajam, citam ģimenes loceklim vai citai personai, kurai kļuvis zināms par personas miršanas faktu.  

Ministru kabineta noteikumu Nr. 761 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem” 86. punktā paredzēts, ka, paziņojot par miršanas faktu, dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā paziņotājs uzrāda savu personu apliecinošo dokumentu un iesniedz: 

86.1. mirušās personas personu apliecinošu dokumentu; 

86.2. medicīnas apliecību par perinatālās nāves iestāšanos, ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni vai citu dokumentu, kas apliecina miršanas faktu. 

Konkrētajā gadījumā miršanas faktu apliecinošais dokuments būs Krievijā izsniegtā miršanas apliecība, kurai jāpievieno notariāli apliecināts tās tulkojums latviešu valodā. 

Minētos dokumentus var iesniegt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā.