Vai zemesgrāmatā ierakstītam kalpojošā īpašuma īpašniekam ir jāsaņem valdošā īpašuma īpašnieka atļauja ceļa servitūta dibināšanai, kas būtu īpašumu, kuri atrodas starp minētajiem īpašumiem, īpašnieku interesēs, kas arī varētu braukt pa servitūta ceļu? Vai Civillikuma 1148. pants nosaka tādas atļaujas saņemšanu? Kā ir jāsaprot likuma teksts “[..], ja vien ar to netraucē jau pastāvošo servitūtu”?
Servitūta (šajā gadījumā – reālservitūta – ceļa servitūta) būtība ir piešķirt tiesības lietot kalpojošā īpašuma daļu par labu citam īpašumam. Tomēr tas nekādā mērā neaprobežo ne praktiskas, ne juridiskas kalpojošā īpašuma īpašnieka tiesības rīkoties ar savu īpašumu (izņemot darbības, kas būtu pretrunā servitūta izlietošanas iespējamībai). Turklāt, kā to paredz jautājumā minētais Civillikuma 1148. pants, ir iespējams piešķirt servitūta tiesību vairākiem servitūta izlietotājiem. Proti, piešķirt attiecīgās tiesības kalpojošā īpašuma īpašnieks var bez saskaņojuma ar valdošā īpašuma īpašnieku.
Saistībā ar Civillikuma 1148. pantā ietverto norādi par ierobežojumu, ka līdzīgu tiesību piešķiršana nedrīkst traucēt pastāvošo servitūtu, tā būtu attiecināma uz gadījumiem, kad jauna servitūta nodibināšana objektīvi var liegt vai traucēt iepriekš dibinātā servitūta izlietošanu. Piemēram, ja ar servitūtu tiktu nodibinātas tiesības nevis uz braucamo ceļu (kuru objektīvi nekas neliedz izmantot vairākiem izlietotājiem), bet, piemēram, transportlīdzekļa novietošanas vietu, kur būtu iespējams novietot tikai vienu transportlīdzekli, tad varētu rasties savstarpējs servitūtu konflikts. Protams, traucējums tādā gadījumā būtu jāpierāda servitūta izlietotājam, un, konstatējot traucējuma esamību, no Civillikuma 1148. panta izriet, ka par spēkā esošu būtu atzīstams senāk nodibinātais servitūts.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
