Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas kārtība ir noteikta Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā.  

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 2. panta pirmā daļa nosaka mājas pārvaldīšanas mērķus: 

1) nodrošināt dzīvojamo māju ekspluatāciju un uzturēšanu (fizisku saglabāšanu visā to ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 

2) veicināt dzīvojamo māju uzlabošanu visā to ekspluatācijas laikā; 

3) nodrošināt ikvienas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību; 

4) saglabāt un attīstīt dzīvojamo māju kā vides objektu estētiskās vērtības un līdz ar to arī attiecīgās vides estētiskās vērtības; 

5) dzīvojamo māju ekspluatācijas laikā novērst ar sabiedrības un vides drošību saistītus riskus; 

6) pilnveidot dzīvojamo māju pārvaldīšanā iesaistīto personu kvalifikāciju, lai uzlabotu pārvaldīšanas darba organizāciju un efektivitāti. 

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants nosaka šādas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības: 

1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk – uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām: 

d) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts;

e) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana;

f) dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu nodrošināšana;

g) ugunsdrošības prasību izpildes nodrošināšana.

Savukārt mājas apsekošanas tiesiskais pienākums cita starpā izriet arī no Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu”.  

Tādējādi mājas īpašnieka (dzīvokļu īpašnieku kopības) atteikums ievērot normatīvo aktu prasības ir attiecīgo normatīvo aktu pārkāpums.  

Savukārt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšanas pienākums izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta.  

Ņemot vērā to, ka 2/3 īpašnieku ir “pret” jūsu iniciatīvu par ēkas tehniskās apsekošanu, ir piemērojams Civillikuma 1068. pants, kas noteic, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. 

Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kaut kādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesības protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šīs tiesības viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu. 

Izņēmums no šiem noteikumiem pielaižams tajā gadījumā, kad kāds no kopīpašniekiem izdara kopīpašuma priekšmetā tādas pārgrozības, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piemēram, nepieciešamu ēkas izlabojumu. Tad viņam ir tiesības prasīt no pārējiem kopīpašniekiem, lai tie samērīgi atlīdzina viņa izdoto summu līdz ar procentiem. 

Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, jums ir tiesības vienpersoniski organizēt dzīvojamās ēkas tehnisko apsekošanu. Ja jūsu bažas par ēkas tehnisko stāvokli apstiprināsies, tad jums būs tiesības atprasīt no pārējiem dzīvokļu īpašniekiem proporcionālo daļu no tehniskās apsekošanas izmaksām un virzīt tehniskās apsekošanas aktā konstatētos jautājumus (problēmas) izlemšanai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.