Jūs jautājumā informējat, ka grupu mājas klientiem tiek vadītas dažādas nodarbība, kuras vada aprūpētāji pēc darba terapeita rīkojuma, taču aprūpētājiem netiek sagatavots nodarbības materiāls, viņiem pašiem ir jālemj, ko mācīt nodarbībās.  

Nezinot visus apstākļus, ir grūti komentēt, par ko ir bažas. Grupu mājas klientiem ir jāapgūst vai jānostiprina dažādas prasmes, piemēram, pagatavot ēdienu, sakopt istabu, izmazgāt drēbes, aiziet uz veikalu iepirkties. Katrai ikdienā veicamajai darbībai nav iespējams izstrādāt sīku mācību materiālu, turklāt klientu vajadzības un spējas uztvert un saprast rādīto un skaidroto varētu būt atšķirīgas. Tāpēc ir svarīgi visiem grupu mājas darbiniekiem strādāt komandā un nepieciešamības gadījumā veidot materiālus, ko var izmantot darbinieki vai klienti. Piemēram, klientam ir grūtības atcerēties darbību secību, lai veiksmīgi saliktu veļu veļasmašīnā un ieslēgtu to. Tādā gadījumā komanda var pārdomāt, kā pie veļasmašīnas izvietot zīmes, kurās attēlota veļas šķirošana, veļas pulvera vai veļas mazgājamā līdzekļa dozēšana, veļas mašīnas palaišana u. tml. 

Jāņem vērā, ka darba devēja atbildība ir nodrošināt nepieciešamo speciālistu skaitu un racionālu darbu sadali – katrs darbinieks savus pienākumus veic atbilstoši amata aprakstam un profesionālajai kvalifikācijai (piemēram, aprūpētājs nedrīkst veikt medicīniskās manipulācijas).  

Saskaņā ar Civilprocesa likumu rīcībspējas ierobežojumus un to apjomu nosaka tiesa. Rīcībspēja personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt. Rīcībspējas ierobežošana pieļaujama šādās jomās: maksājumu izdarīšana un saņemšana, darījumu slēgšana, rīcība ar mantu un tās pārvaldība (it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšana, ieķīlāšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām), komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana. Persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās, kā arī tiesībās aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses.  

Katram klientam jābūt izstrādātam individiduālajam rehabilitācijas plānam. Atbilstoši plānā noteiktajam klientam tiek nodrošinātas nepieciešamās aktivitātes. No sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas procesa nodrošināšanas viedokļa nav būtiski, vai personai ir ierobežota rīcībspēja kādā jomā. Turklāt, ja personai ir iecelts aizgādnis, tad viņš pārstāv personas intereses un tiesības kādā konkrētā jomā, nevis aprūpē šo personu.