Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktu un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (kas nosaka publiskas personas, tostarp pašvaldības, rīcību ar mantu) 5. panta pirmo daļu, lēmumu par pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu var pieņemt pašvaldības dome.

Pašvaldībai piederošu īpašumu (šajā gadījumā – nekustamo īpašumu) privatizācija notiek saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

Kārtību, kādā minētais process notiek, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”.

Likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 31. pants paredz, ka jebkura fiziskā persona ir tiesīga ierosināt jebkura tāda pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju, uz kuru attiecināms šis likums. 

Ierosinājumi par pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju iesniedzami attiecīgajai pašvaldībai. Konkrētā pašvaldība apkopo ierosinājumus un pieņem lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai. 

Lēmumu pieņem attiecīgās pašvaldības dome, kā arī šajā lēmumā var noteikt pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas pamatprincipus. 

Tātad likums nosaka iespēju zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašniekam nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas konkrētā ēka (būve). 

Iepriekš minētā likuma 42. pants skaidro privatizācijas subjektu (35. pants) pirmpirkuma tiesību realizāciju. Šajā gadījumā pirmpirkuma tiesību subjekts (mantinieks) var brīvi izvēlēties – iesniegt vai neiesniegt pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektu. 

Lai sakārtotu īpašumtiesības un atrisinātu jautājumu par zemes iegūšanu īpašumā, jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, ar atsavināšanas ierosinājumu, proti, iesniegumu, kas noformēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuru pašvaldībai ir pienākums reģistrēt.