Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas (LNĪPA) vadītājs Vitolds Peipiņš pirmām kārtām norāda, ka jautājumā iekļauts pārāk maz informācijas – ir jāzina, kas un kā ēku ir renovējis. „Ja ēkas renovācijā izmantoti Eiropas fonda līdzekļi un atbildīgā persona, kas nodarbojas ar renovāciju, nesniedz dzīvokļu īpašniekiem nekādu informāciju, viņi var vērsties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) un iegūt informāciju par attiecīgo projektu. Ja apsaimniekotājs, kas nodarbojas ar renovāciju, to darījis par saviem līdzekļiem, tad gadījumā, ja viņš nedod informāciju, ir tikai viens ceļš ejams – uz tiesu, kur arī tiks pieprasīti visi ar renovācijas procesu saistītie dokumenti.

Dzīvokļa īpašniekiem ir tiesības pieprasīt dokumentus, kas pamato attiecīgos izdevumus; ja tos neuzrāda, īpašniekam nav jāmaksā. Taču tā nevar turpināties bezgalīgi, ir jāiesniedz prasība tiesā. Jo vairāk tādēļ, ka no jautājuma var secināt, ka dzīvokļu īpašnieki, iespējams, lēmumu par renovāciju atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma prasībām nemaz nav pieņēmuši.

Ja apsaimniekotājs pats ir ieguldījis naudu apšaubāmas kvalitātes projektā, iespējams, ņemot bankas kredītu, tā ir apsaimniekotāja paša problēma. Taču dzīvokļu īpašniekiem būtu jāiegaumē – viņi ir īstenais mājas īpašnieks, un apsaimniekotājs rīkojas ar viņu īpašumu un naudu. Tādēļ pastāvīgi ir jāseko, kas un kā šo naudu izlieto, it īpaši tādā lielā projektā kā ēkas siltināšana. Taču šo kontroli var īstenot tad, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārņēmusi māju savā pārvaldībā un izveidojusi biedrību vai citu nodibinājumu, kas pilnvaro pārvaldnieku veikt noteiktus uzdevumus un to izpildi kontrolē.”

Jautājums nav vienkāršs, taču tas ir jārisina. Lai precīzi noskaidrotu, kā tālāk rīkoties, dzīvokļu īpašniekiem (ja projektā nav izmantots Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums) ir jāvēršas pēc konsultācijas pie jurista, padomu vai prasīt arī LNĪPA.