Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Katrs nams ir atšķirīgs, bet kopumā siltuma zudumi tajos visos ir lieli.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Tās mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 16 634 764,16 latu.
Lai dzīvokļu īpašnieki zinātu, kas un kā jādara
Lai detalizēti informētu nākamos projekta iesniedzējus - daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekus vai to pilnvarotās personas – par iespējām saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts līdzfinansējumu daudzdzīvokļu māju siltināšanai, BEMA vairākās Latvijas pilsētās organizējusi bezmaksas seminārus. Tie jau ir notikuši Jelgavā un Rēzeknē. Savukārt ar ventspilniekiem BEMA pārstāvji tiekas šodien, 31. martā. Šādi semināri tiks rīkoti arī 2. aprīlī Gulbenē, 7. aprīlī Rīgā un 14. aprīlī Jēkabpilī.
Semināros BEMA speciālisti daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem un to pilnvarotajām personām izskaidro Ministru kabineta 2009. gada 10. februāra noteikumus Nr. 138, kas regulē aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, informē par projektu dokumentu paketes sagatavošanu un iesniegšanu, kā arī vērtēšanas kritērijiem. Klātesošiem papildus tiek sniegta izsmeļoša informācija par prasībām un atbalsta instrumentiem aktivitātes ieviešanai - nosacījumiem māju pārņemšanai dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kā arī valsts atbalsta programmu „Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšana 2007.-2010. gadam”.
Ja vēlamies siltināt - jāsteidzas
Projektu iesniegumus pirmajai atlases kārtai varēs iesniegt jau no šā gada 14. aprīļa, un tā tiks slēgta 14. maijā. Pēc tam sekos vēl trīs atlases kārtas:
Katrā no pirmajām trim kārtām būs pieejams 4 miljonu latu, bet pēdējā - vairāk nekā 4,6 miljonu latu līdzfinansējums.
Valsts un ERAF finansēs 50% no projekta attiecināmām izmaksām. Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais līdzfinansējums ir 100 000 latu (nepārsniedzot 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru). Tātad viena pilnvarotā persona, ja tās aprūpē atrodas vairākas dzīvojamās mājas, konkursā varēs piedalīties ar vairākiem projektu iesniegumiem.
"Katrā no pirmajām trim kārtām būs pieejami 4 miljoni latu, bet pēdējā - vairāk nekā 4,6 miljonu latu līdzfinansējums."
Šie līdzekļi ir paredzēti daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, kuru nami ir nodoti ekspluatācijā laika posmā no 1944. gada līdz 1993. gadam. Mājai jābūt sadalītai dzīvokļu īpašumos, turklāt vienam īpašniekam nedrīkst piederēt vairāk nekā 20% no kopējā dzīvokļu īpašuma skaita. Tātad konkursā var piedalīties to māju īpašnieki, kuros ir vismaz pieci dzīvokļi. Šim finansējumam nevarēs pieteikt mājas, kurās vairāk nekā 20% dzīvokļu pieder pašvaldībai.
Bet galvenais - uz šo līdzfinansējumu varēs cerēt tikai tie dzīvokļu īpašnieki, kuri izveidojuši savu nama dzīvokļu īpašnieku biedrību vai uzdevuši mājas pārvaldīšanu citai pilnvarotai personai.
Vispirms energoaudits
Lai piedalītos konkursā, pretendentiem nāksies veikt virkni mājasdarbu, sagatavot dokumentu paketi, ar kuras veidlapām var iepazīties BEMA interneta vietnē www.bema.gov.lv.
Vispirms dzīvokļu īpašniekiem pilnsapulcē jālemj - siltināt vai nesiltināt savu namu, izmantot vai neizmantot grantu (dotāciju, kas nebūs jāatmaksā).
Ja par pozitīvu lēmumu nobalso 50% (plus viena balss) dzīvokļu īpašnieku, atliek ķerties pie dokumentu sagatavošanas. To var veikt gan pilnvarotā persona, gan kāda firma. Ja šo darbu uzņemas kāds no attiecīgā nama dzīvokļu īpašniekiem, viņam būtu vēlamas priekšzināšanas būvniecības lietās.
Nākamais darbs - jāveic dzīvojamās mājas energoaudits, jo atbilstoši MK noteikumiem dokumentu paketē jāiekļauj tā pārskats. Runājot autovadītāju terminoloģijā, energoauditu var uzskatīt par dzīvojamās mājas tehnisko apskati. Tās laikā tiek konstatētas siltuma zudumu vietas nama konstrukcijā. Audita secinājumi ir pamats visiem turpmākajiem mājas renovācijas darbiem un to izmaksu aplēsēm. Tas parāda, vai jāsiltina, piemēram, visa ēkas fasāde, bēniņu telpa, vai labus rezultātus varēs iegūt, vien nomainot logus. Šeit jāatceras: katrs nams ir atšķirīgs.
Ja energoaudits veikts jau iepriekš, to vajadzēs pārrēķināt atbilstoši jaunajiem 2009. gada 13. janvāra MK noteikumiem Nr. 39 „Ēku energoefektivitātes aprēķina metode”. Jāpiebilst, ka šajā pārskatā nav obligāta prasība iekļaut termogrāfijas apsekojuma rezultātus. Taču dokumentiem vajadzēs pievienot mājas fotogrāfiju, kas konkursa vērtētājiem dos priekšstatu par granta pretendenta namu. Faktiski energoauditu var veikt jebkura attiecīgi izglītota persona (dokumentiem jāpievieno tā veicēja izglītības dokumenta kopija), jo normatīvie akti pagaidām nenosaka šādu speciālistu sertificēšanas un licencēšanas procedūru. Taču šo darbu vajadzētu uzticēt komercfirmai ar labu reputāciju.
Ja energoaudits veikts nekvalitatīvi, projektu vērtētāji lūgs to precizēt vai pieteikumu nevērtēs vispār. Jāņem vērā, ka šo datus pārrēķināšanai gluži vienkārši var pietrūkt laika, lai paspētu dokumentus iesniegt nākamai kārtai. Taču nejaušas kļūdas palīdzēs novērst BEMA speciālisti.
Tehniskais atzinums un tehniskais projekts
Svarīgs dokumentu paketes veidošanas posms ir tehniskā atzinuma sagatavošana. Šis darbs jāuztic sertificētam būvinženierim, kas novērtēs attiecīgās mājas konstruktīvos elementus, komunikāciju stāvokli un to nolietojuma pakāpi. Šie atzinumi būs pamats tehniskā projekta sagatavošanai. Ja darbu nav daudz un netiks mainīta fasāde vai kāda cita ēkas strukturāla daļa, tad, piemēram, bēniņu telpas siltināšanai ar ekovati tehniskais projekts nav nepieciešams. Taču, ja paredzēta visa nama renovācija, nāksies pasūtīt tehnisko projektu komersantam, kas sniedz šādus pakalpojumus. Tie varētu būt arhitektu biroji vai būvniecības uzņēmumi.
"Valsts un ERAF finansēs 50% no projekta attiecināmām izmaksām. Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais līdzfinansējums ir 100 000 latu."
Ja dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona ir valsts vai pašvaldības uzņēmums, tad projektētāju un būvfirmu jāizvēlas atbilstoši Publisko iepirkumu likuma normām. Savukārt, ja dzīvokļu īpašnieki izvēlas komersantu, tad visas darbības jāveic saskaņā ar 2008. gada 5. februāra MK noteikumiem Nr. 65 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem", kas nosaka: ja būvdarbu izmaksas nepārsniedz 120 000 latu, iepirkuma procedūra nav jārīko un līgumu var slēgt ar nesaistītu personu. Taču finansējuma saņēmējs nedrīkst būt ar iespējamo piegādātāju saistīta persona likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē. Tātad, lai neveidotos interešu konflikts, mājas renovācijas darbus nedrīkst uzticēt tēvam, brālim, māsai vai kādam citam tuvam radiniekam.
Būvniecības laikā atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem obligāti jāpiesaista būvuzraugs (neatkarīgs) un autoruzraugs, kuri kontrolē, vai būvniecības iecere tiek īstenota atbilstoši tehniskajam projektam.
BEMA speciālisti uzskata, ka kopumā pirmie māju renovācijas projekti varētu būt apstiprināti šīs vasaras vidū. Taču, ja dzīvokļu īpašniekiem īsti neveicas vai arī viņi dokumentus sagatavojuši nākamajām kārtām, uztraukties nevajadzētu: līdzfinansējumu iespējams apgūt divu gadu laikā. Tāpēc mājas renovācijas darbus labāk plānot būvniecības sezonā.
Visas neprecizitātes projektu iesniedzējiem jānovērš trīs mēnešu laikā. Tas ir maksimālais termiņš.
Taču – visā šajā ēkās renovēšanas pasākumā var gadīties nopietns „klupšanas akmens” - problēmas ar bankas kredīta sarūpēšanu. Lai pretendētu uz līdzfinansējumu, jāņem vērā arī nosacījums, ka daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku parādsaistības nedrīkst pārsniegt 15 procentus.
Uz finansējumu minētajā atbalsta programmā nevarēs pretendēt tie dzīvokļu īpašnieki, kas savu namu jau siltinājuši.
Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas
Ar dažiem ierobežojumiem šā projekta ietvaros iztērētos līdzekļus (līdz 50%) iespējams atgūt par energoauditu, būvprojekta sagatavošanu, būvniecības un autoruzraudzību, būvdarbiem - ēku norobežojošo konstrukciju siltināšanu, siltumapgādes un ventilācijas sistēmas renovāciju un citiem MK noteikumos minētajiem darbiem. To paleti nosaka energoaudits un ēkas tehniskais apsekojums. Piemēram, ja ieteikumos minēta nepieciešamība siltināt siltumapgādes sistēmas caurules vai renovēt mājas siltummezglu, šie darbi tiks iekļauti attiecināmo izmaksu sarakstā. Līdzfinansējumu gūs visi pasākumi, kas būtiski paaugstinās ēkas energoefektivitāti.
"Uz līdzfinansējumu varēs cerēt tikai tie dzīvokļu īpašnieki, kuri izveidojuši savu nama dzīvokļu īpašnieku biedrību vai uzdevuši mājas pārvaldīšanu citai pilnvarotai personai."
MK noteikumi noteic, ka tiks segta arī daļa to izdevumu, kas saistīti ar katra atsevišķa projekta publicitāti. Tas nozīmē, ka pēc mājas renovācijas beigām ar ieguvumiem jāiepazīstina sabiedrība, sagatavojot informāciju laikrakstam vai citam medijam. Uz renovētās mājas sienas varētu arī novietot plāksnīti, kas vēstītu, ka nams siltināts, piesaistot ES līdzfinansējumu.
Taču līdzfinansējums nav paredzēts ēkas strukturālo daļu atjaunošanai, teritorijas labiekārtošanai, kredīta procentu maksājumiem bankai, nodokļiem un nodevām. Ja tiks renovēta siltumapgādes sistēma, šis finansējums nav paredzēts, piemēram, radiatoru nomaiņai.
Jāņem vērā, ka šie valsts un ES līdzekļi ir paredzēti kopīpašuma renovācijai, nevis dzīvokļa īpašuma remontam.
Projektu vērtēšanas kritēriji
Vispirms iesniegtos projektus vērtēs BEMA speciālisti un sagatavos attiecīgus atzinumus. Pēc tam dokumenti nonāks Projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas darba grupā, kuras sastāvā strādā Ekonomikas ministrijas un BEMA pārstāvji.
Ja gadīsies, ka projektu iesniedzēji nav apmierināti ar šīs komisijas lēmumu, mēneša laikā to būs iespējams pārsūdzēt Ekonomikas ministrijā.
Viens no svarīgākajiem projektu vērtēšanas kritērijiem nosaka – pretendentu atlasē augstāku vērtējumu iegūst tas nams, kuru paredzēts siltināt visefektīvāk, protams, finansējuma robežās. Taču tad, ja renovācijas rezultātā nebūs sasniegti cerētie mērķi, grantu saņemt nevarēs vai arī iztērēto naudu nāksies atmaksāt. Tieši tāpēc dzīvokļu īpašnieki jābrīdina, ka sagrozīt datus, uzrādot augstākus ieguvumus, nebūtu vēlams. Trīs gadu laikā pēc projekta realizācijas siltinātās mājas pārvaldniekam BEMA vajadzēs iesniegt pārskatu par ietaupīto enerģiju. Vērā tiks ņemts arī pretendentu namu lielums, to atrašanās vieta, finanšu resursi un citi parametri.
Ja projekts tiks noraidīts vērtēšanas pirmajā kārtā, tas pēc precizēšanas varēs piedalīties turpmākajās konkursa kārtās.
