SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
01. jūlijā, 2010
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ekonomika
2
2

Jauni MK noteikumi ēku energosertifikācijai

Jaunie MK noteikumi nosaka energoefektivitātes minimālās prasības

Stājušies spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 504 „Noteikumi par ēku energosertifikāciju”, kas regulē ēku energosertifikācijas procesa kārtību. Jaunajiem noteikumiem par bāzi tika izmantoti 2009. gada 13. februāra MK noteikumi Nr. 40 „Noteikumi par ēku energosertifikāciju”.

Jaunie MK noteikumi, kas stājās spēkā 12. jūnijā, nosaka energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām ēkām, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem un kuru kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz 25% no attiecīgo ēku kadastrālās vērtības vai kuru rekonstrukcijas darbi aptver 25% no ēku būvapjoma, kā arī jaunbūvēm.

Noteikumi reglamentē kārtību, kādā veicama ēku energosertifikācija, kā arī tie nosaka ēkas energoefektivitātes sertifikāta veidu, tā izsniegšanas, reģistrācijas un pārraudzības kārtību.

Īpaša uzmanība tehnisko sistēmu jaudām un apkures katliem

Pamatos ēkas energoefektivitātes minimālās prasības ir noteiktas būvniecības normatīvajos aktos, un tās skar rekonstruējamo ēku un jaunbūvju ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu kopējos siltumtehniskos parametrus un apkures, ūdensapgādes, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas un citas sistēmas.

Jaunie noteikumi ēkā liedz uzstādīt vai pievienot enerģiju patērējošas tehniskās sistēmas, kuru jauda pārsniedz attiecīgās ēkas projektā paredzētās vajadzības. Taču ir izņēmums, kas attiecināms uz gadījumu, ja šo tehnisko sistēmu uzstādīšana ir tehniski un ekonomiski pamatota. Pie tam rekonstruējamām ēkām energoefektivitātes minimālās prasības, kas noteiktas būvniecības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, piemēro, ciktāl tas ir tehniski un funkcionāli iespējami un ekonomiski pamatoti.

"Pamatos  ēkas energoefektivitātes minimālās prasības ir noteiktas būvniecības normatīvajos aktos, un tās skar rekonstruējamo ēku un jaunbūvju ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu kopējos siltumtehniskos parametrus un apkures, ūdensapgādes, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas un citas sistēmas."

Īpaša sadaļa jaunajos MK noteikumos ir atvēlēta apkures katlu, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, un gaisa kondicionēšanas sistēmu (jauda lielāka par 12 kilovatiem) pārbaudei.

Apkures katlus pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15378:2007 "Ēku apkures sistēmas. Apkures katlu un apkures sistēmu inspicēšana", bet gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbauda atbilstoši standartam LVS EN 15240:2007 „Ēku ventilācija. Ēku energoefektivitāte. Gaisa kondicionēšanas sistēmu apskates vadlīnijas".

Abos gadījumos energoauditors sastāda atbilstošu veidu aktus, kā arī novērtē apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas efektivitāti un sniedz ieteikumus apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas turpmākai ekspluatācijai.

Ēkas sertificēs sertificēti energoauditori

Ar ēku energosertifikāciju atļauts nodarboties sertificētiem energoauditoriem, kuru saraksts publicēts Ekonomikas ministrijas (EM) uzturētajā Energoauditoru reģistrā, nosaka jaunais normatīvais dokuments. Reģistrā šobrīd ir iekļauti 57 sertificēti energoauditori. 

Šo speciālistu kompetencē ir ēkas energoefektivitātes novērtēšana un ēkas energoefektivitātes sertifikāta izsniegšana, projektējamu jaunbūvju un rekonstruējamu ēku energoefektivitātes novērtēšana un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta izsniegšana, kā arī apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoefektivitātes pārbaude un pārbaudes akta izsniegšana.

Ja divu pirmo veidu sertifikātus var izsniegt gandrīz visi auditori, skaidro sertificēta energoauditore Natalija Pavlovska, tad apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoefektivitātes sertifikātus ir tiesīgi izsniegt tikai četri šajā jomā sertificēti speciālisti, kā arī personas, kas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmušas būvprakses sertifikātu siltumapgādes sistēmu vai apkures un ventilācijas sistēmu būvniecības jomā.

Lai sertificētu ekspluatācijā esošas ēkas, energoauditoram jāpārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāte un jānosaka to piemērojamība, jāveic mērījumi un tie jānovērtē, turklāt jāaprēķina ēkas energoefektivitātes rādītāji saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķinu. Kad šis darbs paveikts, auditors izsniedz ēkas energoefektivitātes sertifikātu, kā arī sagatavo ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.

Līdzīgi norisinās projektējamas ēkas (jaunbūves vai rekonstruējamas ēkas) energosertifikācija. Šos aprēķinus un sertifikāta izsniegšanu var veikt energoauditors vai projektētājs. 

"Ar ēku energosertifikāciju atļauts nodarboties sertificētiem energoauditoriem, kuru saraksts publicēts Ekonomikas ministrijas uzturētajā Energoauditoru reģistrā."

Ekspluatācijā esošu ēku energosertifikāciju veic saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodi, novērtējot aprēķināto (īpašību) energoefektivitāti un izmērīto (ekspluatācijas) energoefektivitāti.

Jāpiebilst, ka ēkas energoefektivitāti izsaka ar kopējiem gada rādītājiem: enerģijas patēriņam – kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējumam – kilogrami oglekļa dioksīda uz kvadrātmetru gadā.

Noteikumu 17. punktā energoauditoram un projektētājam ir noteikts pienākums reģistrēt Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ziņas par ēkas energoefektivitātes sertifikātu vai ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu. Šo informāciju vajadzēs iesniegt EM, kas uzturēs Būvniecības informācijas sistēmu. Taču pagaidām BIS atrodas izstrādes stadijā, tās pirmo kārtu paredzēts pabeigt līdz šā gada 1. decembrim.

Saskaņā ar noteikumu 26. punktu ziņas par ēkas energoefektivitātes sertifikātu un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izsniegts līdz BIS izveidošanai (2010. gada 1. decembrim), energoauditoram vai projektētājam šajā sistēmā vajadzēs reģistrēt līdz 2011. gada 1. martam.

Pasūtītājam jāsarūpē nepieciešamā dokumentācija

Lai veiktu kvalitatīvu energoauditu, noteikti pienākumi jāuzņemas arī pasūtītājam - mājas pārvaldniekam vai apsaimniekotājam. Apsaimniekotāji, piemēram, visai bieži energoauditam nav sagatavojuši informāciju par mājas apkures sezonas ilgumu, saka N. Pavlovska. Trūkst ziņu par konkrētās mājas apkures sezona sākumu un beigām, kāda ir vidējā temperatūra dzīvokļos un koplietošanas telpās. Tieši šī informācija ir ļoti svarīga mājas siltuma bilances sastādīšanai.

„Noteikumi par ēku energosertifikāciju” nosaka, ka pasūtītājam energoaudita veicēja rīcībā ir jānodod virkne dokumentu un informācija par attiecīgo ēku. Šajā sarakstā iekļauts ēkas projekts vai inventarizācijas plāns, tehnisko sistēmu projekti vai shēmu zīmējumi un to instrukcijas, kā arī šo sistēmu ekspluatācijas un apkopes žurnāli vai pārskati. Energoauditoram būs nepieciešama informācija par telpu izmantošanas mērķiem, tajās esošo gaisa temperatūru, komunālo pakalpojumu sniedzēju rēķini par patērētās enerģijas daudzumu ēkā vai ēkas tehniskajās sistēmās, kā arī citas ziņas.

"Apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoefektivitātes sertifikātus ir tiesīgi izsniegt tikai četri šajā jomā sertificēti speciālisti, kā arī personas, kas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmušas būvprakses sertifikātu siltumapgādes sistēmu vai apkures un ventilācijas sistēmu būvniecības jomā."

„Auditēšanas procesā problēmas rada arī siltuma mezglu un atsevišķu dzīvokļu apskate, lai konstatētu to sienu temperatūru un atklātu pelējumu vietas. It īpaši tas attiecas uz mājas stūru dzīvokļiem,” brīdina N. Pavlovska.

Tieši tāpēc jaunie noteikumi paredz, ka pasūtītājam jānodrošina iekļūšana telpās un piekļuve pie ēkas tehniskajām sistēmām. Taču, ja pasūtītājs nevar nodrošināt energoauditoram MK noteikumos minēto dokumentu klāstu vai informāciju, pasūtītājam jānodrošina alternatīvas informācijas iegūšanas iespējas vai jāvienojas par citu nepieciešamās informācijas iegūšanas veidu.

Izsniegs divu veidu sertifikātus

Saskaņā ar šiem noteikumiem ekspluatācijā esošām ēkām sagatavos ēkas energoefektivitātes sertifikātu, bet pagaidu sertifikātu – projektējamām ēkām - jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām.

Ēkas energoefektivitātes sertifikātam vajadzēs pievienot pielikumu, kurā norādīti aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu, telpu vai zonu platības un temperatūru tajās, termisko tiltu garumus un siltuma zuduma koeficientus, laika apstākļu korekcijai un aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus un vēl veselu virkni citu datu. Savukārt ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta pielikumā vajadzēs uzrādīt nedaudz mazāk informācijas. Pie tam šīs ziņas energoauditors vai projektētājs piecu dienu laikā pēc tā izsniegšanas reģistrē BIS. Ēkas energoefektivitātes sertifikātu vai pagaidu sertifikātu pasūtītājam izsniegs papīra vai elektroniska dokumenta formā.

Energosertifikāciju pārraudzīs EM

MK noteikumi „Noteikumi par ēku energosertifikāciju” EM šajā saistībā uzliek virkni pienākumu - analizēt informāciju par ēku energosertifikāciju, izvērtēt ēku energosertifikācijas sistēmas darbību un ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību. Ministrijai vajadzēs arī uzlabot energosertifikācijas sistēmu, pilnveidojot normatīvos aktus.

BIS ietvaros, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, EM apkopos un uzturēs informāciju par ēku energosertifikāciju. Tā nodrošinās ēku energoefektivitātes sertifikātu publisku pieejamību bezmaksas EM vietnē internetā. Tur tiks publicēti arī ēku energoauditoru sagatavojamo dokumentu paraugi.

Jaunos MK noteikumus papildina pieci pielikumi, kuros iekļauti ēkas energoefektivitātes sertifikāta un pagaidu sertifikāta paraugi, kā arī ēkas energoefektivitātes uzlabošanas, gaisa kondicionēšanas ietaišu un apkures katla pārbaudes aktu veidlapas.

Izstrādājot MK noteikumus „Noteikumi par ēku energosertifikāciju”, EM šajā darbā iesaistīja Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības, Latvijas Energoauditoru asociācijas, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes ekspertus.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU