2002. gadā pie notāra tika noslēgts zemes pirkuma līgums. Tajā brīdī tā bija meža zeme ar izcirtumu. Līdz šim īpašuma ieguvējs (tiesiskais valdītājs) nav zemesgrāmatā nostiprinājis savas īpašuma tiesības. Esmu jau pensionārs un juridiski joprojām īpašnieks pārdotajai zemei. Nekustamā īpašuma nodokļa nomaksa ir kļuvusi par apgrūtinājumu. Vairākas reizes esmu vērsies pie pircēja ar lūgumu nokārtot īpašumtiesības, bet bez rezultātiem, jo konkrētā persona ir mainījusi deklarēto dzīves vietu vai, iespējams, pat devusies aizsaulē, jo pasta sūtījuma atgriešanā ir norādīts, ka persona tur vairs nedzīvo. Lūdzu, iesakiet veidu, kā iespējams šo personu atrast! Ja persona uz jebkādu sadarbību neatsaucas, vai ir iespējama pirkuma līguma noteikumu anulēšana un zemes atgriešana manā apsaimniekošanā? Papildus paskaidroju, ka patlaban minētajā zemes vienībā aug 20 gadu veca mežaudze, kurai ir nepieciešama kopšanas cirte, bet Valsts meža dienests man to nepiešķir, jo formāli neesmu tās īpašnieks.
Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Tādējādi, lai gan jūs minēto nekustamo īpašumu esat pārdevis jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, ja zemesgrāmatā nav reģistrētas īpašuma tiesību izmaiņas un kā īpašnieks joprojām esat reģistrēts jūs, tad no likuma viedokļa arī šobrīd jūs esat atzīstams par attiecīgā īpašuma pilntiesīgu īpašnieku. Līdz ar to jums kā īpašniekam joprojām saglabājas tiesības rīkoties ar konkrēto īpašumu, piemēram, tiesības to sakopt, uzturēt un arī vērsties Valsts meža dienestā (VMD). Savukārt VMD jūsu pieprasījumi būs saistoši, jo tam kā jebkurai citai personai jāvadās vienīgi no publiski ticamās informācijas, kas par attiecīgo īpašumu norādīta zemesgrāmatā.
Vienlaikus jānorāda, ka esat noslēdzis īpašuma pirkuma līgumu, kas joprojām ir spēkā un nevar no jūsu puses tikt vienpusēji atcelts, tādēļ jums tas ir saistošs. Līdz ar to jums nebūtu pamata patlaban no īpašuma gūt ekonomisku labumu, tai skaitā pārdot īpašumā augošos kokus vai pat, piemēram, atkārtoti pārdot konkrēto īpašumu, gūstot no tā sev peļņu. Kā norādīts juridiskajā literatūrā, tad šāda pārdevēja rīcība ar īpašumu jebkurā gadījumā ir uzskatāma par ļaunticīgu (Grūtups, A., Kalniņš, E. Civillikuma komentāri. 3. daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 129. lpp.). Tādējādi nekustamā īpašuma pircējam šādā gadījumā varētu rasties pamats vērst pret jums prasījumus.
Ja vēlaties sazināties ar pircēju, lai aicinātu sakārtot īpašuma tiesības, bet nezināt viņa šī brīža deklarēto adresi, jums ar iesniegumu būtu jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lūdzot sniegt informāciju par personas deklarēto dzīves vietu. Ministru kabineta noteikumu Nr. 563 2. punkts paredz, ka reģistrā iekļautās ziņas tiek izsniegtas, pamatojoties uz rakstveida pieprasījumu. Saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu, pieprasot no reģistra ziņas par citu personu, pieprasījumā jānorāda: ziņu pieprasītāju identificējošā informācija un kontaktinformācija; nepieciešamo ziņu apjoms; pamatojums ziņu saņemšanai, pievienojot pamatojošo dokumentu kopijas; dati par personu, par kuru tiek pieprasītas ziņas; ziņu pieprasīšanas mērķis; ziņu izsniegšanas veids.
Kā alternatīvs risinājums vai gadījumā, ja PMLP ziņu pieprasītājam tomēr atsaka informācijas (par citas personas adresi) izpaušanu, minams PMLP piedāvātais pakalpojums, kur PMLP pārsūta pa pastu meklējamajai personai uz tās deklarēto dzīvesvietas adresi pieprasītāja sagatavoto vēstuli, pieprasītājam personīgi neizpaužot meklētās personas adresi. Lai noskaidrotu detalizētu informāciju par minēto PMLP pakalpojumu, ieteicams sazināties ar PMLP. Kontaktinformācija pieejama šeit.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
