Ja tiesa ir atjaunojusi tiesvedību lietā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, tad tas nozīmē, ka tā ir atcēlusi apstrīdēto un jau spēkā stājušos spriedumu (pilnībā vai kādā tā daļā) un lieta tiks nodota jaunai izskatīšanai, ņemot vērā jaunatklātos apstākļus (skat. Civilprocesa likuma 482. panta otro daļu). Jānorāda tomēr – kamēr lieta nav atkārtoti izskatīta, jums nav tiesiska pamata piedzīt samaksātos tiesāšanās izdevumus. Proti, arī atkārtoti taisītais spriedums satura ziņā var būt līdzīgs jau atceltajam vai arī, gluži pretēji, tiesa var atzīt jaunatklātos apstākļus par tik būtiskiem, ka ir pamats pieņemt atšķirīgu spriedumu. Ja atkārtotais spriedums jums būs labvēlīgs, tad tiesa, taisot spriedumu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu piespriedīs zaudējušajai pusei samaksāt jums jūsu tiesas izdevumus. 

Līdz šim jums nav bijis pamata atprasīt samaksāto pirkuma summu, jo, kā jūs pats iepriekšējā e-konsultācijā atzināt, līdzšinējā tiesvedībā jums nebija izdevies pierādīt, ka šādu pirkuma summu jūs skaidrā naudā nekustamā īpašuma pārdevējam jebkad esat samaksājis. Tiesai pēc tiesvedības atjaunošanas un atkārtotas izskatīšanas, iespējams, būs pamats taisīt šajā lietā atšķirīgu spriedumu. Tādējādi pastāv iespēja, ka jums arī radīsies pamats atprasīt samaksāto pirkuma summu no maksātnespējīgās personas (pārdevēja), ja tiesa, atkārtoti skatot lietu, atzīs pirkuma maksas maksāšanas faktu par pierādītu, bet īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu tiks saglabātas tā iepriekšējam īpašniekam. Jūsu sniegtā informācija tomēr šobrīd nedod pamatu secinājumiem, ka jums būtu tiesisks pamats pirkuma maksu atprasīt no valsts vai maksātnespējas administratora.

Jūsu situāciju, protams, sarežģī fakts, ka nekustamā īpašuma domājamo daļu izsole jau ir notikusi. Apstāklis, ka tiesa ir atjaunojusi tiesvedību lietā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, dod pamatu iespējai, ka jums varētu tikt atjaunotas īpašuma tiesības uz šo strīdus īpašumu. Tādējādi jūsu gadījumā būtu apsverama Civilprocesa likumā noteiktā prasības nodrošinājuma institūta piemērošana kā pagaidu risinājums līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai, lai nepieļautu tālākas darbības ar šo strīdus īpašumu. Proti, šī likuma 138. panta pirmās daļas 7. punkts paredz, ka prasības nodrošinājuma līdzeklis tostarp ir arī izpildu darbības atlikšana (arī aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai mantas pārdošanas apturēšana). Civilprocesa likums arī paredz noteiktus gadījumus, kad tiesu izpildītājs (šajā gadījumā maksātnespējas administrators) izpildu darbības atliek vai aptur izpildes lietvedību (skat. Civilprocesa likuma 559.–561. pantu).