Lietas izskatīšanu no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atbilstoši procesam regulē Administratīvā procesa likuma (APL) 39. nodaļa, Civilprocesa likuma (CPL) 59. nodaļa un Kriminālprocesa likuma (KPL) 62. nodaļa.  

Administratīvajā procesā (skat. APL 353. pantu) un civilprocesā (skat. CPL 479. pantu) par jaunatklātiem apstākļiem atzīst: 

• būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija zināmi tiesai; 

• ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiesu eksperta atzinumu, apzināti nepatiesu tulkojumu, viltotus rakstveida vai lietiskos pierādījumus, kuru dēļ taisīts prettiesisks vai nepamatots spriedums; 

• ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas darbības, kuru dēļ taisīts prettiesisks spriedums vai lēmums; 

• tiesas sprieduma vai iestādes lēmuma atcelšanu, kas bija par pamatu, lai tiesa šajā administratīvajā lietā taisītu attiecīgu spriedumu vai pieņemtu attiecīgu lēmumu; 

• lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšanu par neatbilstošu augstāka juridiska spēka normai; 

• Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumu šajā lietā, no kura izriet, ka administratīvais process jāuzsāk no jauna. Šādā gadījumā tiesai, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā, jābalstās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu. 

Kriminālprocesā par jaunatklātiem apstākļiem atzīst (skat. KPL 655. pantu): 

• ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzītas cietušā vai liecinieka apzināti nepatiesas liecības, apzināti nepatiesu eksperta atzinumu, tulkojumu, lietisko pierādījumu, izmeklēšanas un tiesas darbību protokolu vai lēmumu viltojumu, kā arī citu pierādījumu viltojumu, kuri bijuši pamatā nelikumīga nolēmuma pieņemšanai; 

• ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzītu tiesneša, prokurora vai izmeklētāja noziedzīgu ļaunprātību, kas bijusi pamatā nelikumīga nolēmuma pieņemšanai; 

• citus apstākļus, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi tiesai vai prokuroram un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka persona nav vainīga vai izdarījusi vieglāku vai smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas, par kuru tā notiesāta vai tai piemērots prokurora priekšraksts par sodu, vai arī kas liecina par attaisnotā vai tās personas vainu, attiecībā uz kuru kriminālprocess bijis izbeigts; 

• Satversmes tiesas atzinumu par tādas tiesību normas vai tās interpretācijas neatbilstību Satversmei, uz kuras pamata stājies spēkā nolēmums; 

• starptautiskas tiesu institūcijas atzinumu par to, ka Latvijas nolēmums, kas stājies spēkā, neatbilst Latvijai saistošiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem. 

Minētajos gadījumos iespējams iesniegt tiesai pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu. Piemēram, kriminālatbildība par dokumentu viltošanu ir noteikta Krimināllikuma 275. pantā. Ja pastāv pamatotas aizdomas par pierādījumu viltošanu, tad jāvēršas Valsts policijā, jo tās kompetencē ir veikt izmeklēšanu. Gadījumā, ja krimināllietā tiks pierādīts, ka dokumenti ir viltoti, tad, pamatojoties uz tiesas spriedumu krimināllietā, būs iespēja iesniegt tiesai pieteikumu par lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. 

Uzzini vairāk LV portālā >> 

• Lietas jauna izskatīšana tiesā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem 
• Vai var atjaunot kriminālprocesu, kurš izskatīts pirms 19 gadiem 
• Vai jaunatklāti atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstinošie apstākļi ir pamats lietas izskatīšanai no jauna 
• Tas vai dokuments ir viltots jāizmeklē valsts policijai