Labdien! Vai ir pamatoti, ka vidusskolā skolēnu sekmju vērtēšanas kritērijos skolotājs katrā pārbaudes darbā kā vienu no vērtēšanas kritērijiem paredz uzvedību un iekšējo kārtības noteikumu ievērošanu? Turklāt piešķirot šim kritērijam sešus no iespējamajiem desmit punktiem. Vai ir atšķirība attiecīgā kritērija piemērošanā dažādos mācību priekšmetos, piemēram, dizainā un tehnoloģijās, sportā un veselībā, ķīmijā? Jau iepriekš pateicos par atbildi!
Mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi un iegūtās izglītības vērtēšanas kārtība ir noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” IV sadaļā. Nevienā no tajā ietvertajām normām nav norādes uz uzvedību un kārtību kā skolēnu sasniegumu vērtēšanas kritēriju. Minēto noteikumu 20. punktā noteikts, ka izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību atbilstoši attiecīgo noteikumu 16. punktā minētajiem vērtēšanas pamatprincipiem un 17. punktā iekļautajiem vērtēšanas veidiem.
Tātad, ja izglītības iestādes iekšējā normatīvajā dokumentā, kas nosaka vērtēšanas kārtību, “uzvedība un iekšējās kārtības noteikumu ievērošana” (konkrētais formulējums var būt arī cits) ir noteikts kā viens no vērtēšanas kritērijiem, tas ir saistošs visiem izglītības iestādes pedagogiem.
Vienlaikus šādu kritēriju iekļaušana skolēnu sasniegumu vērtēšanā ir pedagoģiski nepieņemama, jo neļauj adekvāti spriest par skolēna sniegumu vai sasniegto rezultātu. Turklāt nesamērīgi augsta īpatsvara piešķiršana uzvedības un kārtības kritērijam liecina par pedagogu un/vai izglītības iestādes vadības nekompetenci vērtēšanas jautājumos.
Problēma ir apzināta arī valsts līmenī. 2024. gada 1. septembrī stāsies spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 416, ar kuriem tiek noteikta jauna vērtēšanas kārtība. Viens no mācību snieguma vērtēšanas principiem cita starpā būs objektivitātes princips, t. i., mācību snieguma vērtējums atspoguļo skolēna sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā uz konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena skolēna sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus (16.5. punkts). Tas nenozīmē, ka turpmāk izglītības iestādēs liegta skolēnu uzvedības vērtēšana. Izglītības iestāde papildus mācību snieguma vērtēšanai var vērtēt arī skolēna mācīšanās ieradumus un attieksmi. Minētās izmaiņas ieviestas, reaģējot uz daudzās izglītības iestādēs joprojām lietoto praksi mācību sasniegumu vērtējumā ņemt vērā arī skolēna uzvedību, attieksmi un darbu stundās. Tātad, ja izglītības iestāde lems vērtēt arī skolēnu uzvedību, tai jāizstrādā veids, kā tiks komunicēts par uzvedības jautājumiem.
Attiecīgi līdz nākamā mācību gada sākumam izglītības iestādei vajadzēs pārskatīt arī vērtēšanas kārtību, it īpaši, ja tajā paredzēts iekļaut uzvedības, kārtības, attieksmes u. tml. kritērijus.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!