Saskaņā ar Civillikuma regulējumu, ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij. Likumā noteiktos gadījumos bezmantinieka manta piekrīt pašvaldībai (416. pants). 

Aprakstītā situācija tomēr liecina, ka jautājums nav par to, kā īpašumā dzīvoklis, par kuru slēdzāt pirkuma līgumu, nākotnē nonāks, t. i., jūsu vai kā bezīpašnieka manta piekritīs valstij vai pašvaldībai. Apstāklis, ka dzīvojamā māja ir ierakstīta zemesgrāmatā un pēc tam arī sadalīta dzīvokļa īpašumos norāda, ka minētais dzīvokļa īpašums jau šobrīd atrodas kādas personas (publiskas vai privātas) īpašumā. Proti, saskaņā ar Civillikuma 1068. pantu rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 6. panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašumos vienlaikus sadala visu dzīvojamo māju. Tādējādi fakti norāda, ka minētais dzīvoklis jau šobrīd atrodas kādas personas īpašumā. 

Lai saprastu tālāko rīcību, jums ir jāieskatās attiecīgā dzīvokļa īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā un jānoskaidro, kas un uz kāda tiesiskā pamata ir kļuvis par attiecīgā dzīvokļa īpašnieku. Ņemot vērā īpašuma tiesību rašanās pamatu, piemēram, vēl kāds cits dzīvokļa atsavināšanas līgums, mantošanas ceļā utt., jums, iespējams, pastāv prasījuma tiesības, kas var būt gan īpašuma prasība, gan prasība par zaudējumu piedziņu u. tml. Tikmēr jums ir jārespektē dzīvokļa esošā īpašnieka īpašuma tiesības, jo saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Detalizētu konsultāciju par jūsu tiesībām šajā situācijā varētu sniegt tikai pēc konkrēto lietas apstākļu un dokumentu analīzes.