Labdien! Pāris gadu darbojos dzīvokļu biedrības valdē. Valde sastāvēja no trim locekļiem. Pārņemot biedrības vadību no iepriekšējās valdes, mums bija trīs algoti darbinieki ar vienādām algām – puse no minimālās algas likmes valstī. Darba līgumā noteikts darba laiks: 20 stundas nedēļā jeb četras stundas darba dienā. No 2023. gada 1. janvāra valstī mainījās noteiktā minimālās algas likme. Valdes locekļi mutiski un bez pretenzijām vienojās, ka algas tiek palielinātas atbilstoši noteiktajām MK noteikumu izmaiņām, saglabājot atalgojumā pusi no minimālās algas. Pēc dzīvokļu biedrības statūtiem bija jānotiek valdes sēdei un jābūt protokolam, kur tiek nolemts par algu palielināšanu. Taču sapulces un protokola nebija. Jaunā valde uzskata, ka esam rīkojušies pretlikumīgi, jo dokumentos nav attiecīgā protokola un pierādījumu par sēdi. Ir tikai valdes priekšsēdētāja rīkojums palielināt algas grāmatvedības dokumentos. Vai ir iespējams, ka dzīvokļu biedrības statūtiem ir lielāks likumīgais spēks nekā MK noteikumiem? Vai konkrētā protokola neesamību var uzskatīt par iemeslu, lai piedzītu naudas starpību no iepriekšējās valdes un tās darbiniekiem? Vai aktuālā valde var lemt un pieprasīt atmaksāt atalgojuma daļu no bijušajiem darbiniekiem? Vai to var pieprasīt tiesvedības ceļā?
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pantu ārējo normatīvo aktu piemērošana notiek šādā hierarhiskajā secībā:
Savukārt biedrību un nodibinājumu statūti ir attiecīgās biedrības iekšējais tiesību akts, kas ir saistošs tikai konkrētās biedrības biedriem.
Ārējie normatīvie akti (t. sk. Ministru kabineta noteikumi) prevalē pār biedrības iekšējiem tiesību aktiem.
Ja biedrības valdes locekļi ir nodarbināti uz Darba līguma pamata, kas paredz darba samaksu – puse no minimālās algas likmes valstī –, tad mainoties ārējos normatīvajos aktos noteiktajai algas likmei, darba līgumos veicami atbilstoši grozījumi. Šādā gadījumā, kad izmaiņas algas apmērā ir notikušas ārējo normatīvo aktu izmaiņu rezultātā, valdes sēdes sasaukšanai un protokolēšanai ir formāls raksturs, jo darba samaksas palielināšanas fakts neizriet no valdes lēmuma, bet normatīvo aktu grozījumiem. Formāla valdes sēdes protokola neesamība nerada negatīvas sekas biedrībai, turpretī normatīvo aktu neievērošana – radītu.
Jaunā biedrības valde nav ierobežota celt civilprasību pret iepriekšējās valdes locekļiem, tomēr secināms, ka ārējo normatīvo aktu ievērošana nevar radīt negatīvas sekas biedrības izpildinstitūcijai.
Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 49. panta otrajai daļai biedrība var celt prasību pret valdes vai citas institūcijas locekli piecu gadu laikā, skaitot no tiesību aizskāruma dienas vai dienas, kad kļuva zināms par tiesību aizskārumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
