Labdien! Kāds ir pamatojums tam, ka Latvijā kriminālatbildība iestājas tieši no 14 gadiem, nevis, piemēram, kā Francijā – no 13 gadiem (un ASV pat no 11)? Vai nebūtu pazemināms vecuma slieksnis Latvijā (jo liekas, ka jaunieši apzināti var pastrādāt noziegumu pirms 14 gadu vecuma, zinot, ka par to nekas nebūs). Kā par slepkavību var piemērot audzinošus darbus un tamlīdzīgus sodus? Latvijā nesen bija gadījums ar nepilngadīgo iesaisti un ar letālu iznākumu. Gribētos zināt speciālistu viedokli. Paldies!
Krimināllikuma 11. pants nosaka vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība. Saskaņā ar Krimināllikuma 11. pantu pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu. Mazgadīgais, tas ir, persona, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, pie kriminālatbildības nav saucams.
Kontekstā ar vecuma noteikšanu, no kura iestājas kriminālatbildība, noteikti ir ņemamas vērā ar Civillikuma normas.
Civillikuma 177. pants noteic, ka bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Atbilstoši šī panta ceturtajai daļai bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta pirmajai daļai un Bērnu tiesību konvencijai bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu. Līdz ar to valsts atzīst, ka tieši vecāki ir atbildīgi par bērna radīta apdraudējuma novēršanu, līdz bērns ir sasniedzis 14 gadu vecumu.
Šeit ir pieejams ANO Bērnu tiesību komitejas Vispārējais komentārs Nr. 24 (2019) par bērnu tiesībām bērnu tieslietu sistēmā.
Atbilstoši ANO Bērnu tiesību komitejas Vispārējā komentārā norādītajam bērni pēc savas fiziskās un psiholoģiskās attīstības atšķiras no pieaugušajiem. Šīs atšķirības pamato nepieciešamību atzīt mazāku vainu un izveidot atsevišķu sistēmu ar atšķirīgu, individualizētu pieeju. Ir pierādījies, ka, nonākot saskarē ar krimināltiesību sistēmu, bērniem tiek nodarīts kaitējums, kas ierobežo viņu izredzes kļūt par atbildīgiem pieaugušajiem. Komiteja atzīst, ka sabiedrības drošības saglabāšana ir likumīgs tieslietu sistēmas mērķis, tostarp bērnu tieslietu sistēmā. Tomēr dalībvalstīm šis mērķis jāīsteno atbilstoši pienākumam ievērot un īstenot bērnu tieslietu principus saskaņā ar Bērnu tiesību konvencijā noteikto. Konvencijas 40. pantā skaidri noteikts, ka ikvienam bērnam, kurš tiek turēts aizdomās, ir apsūdzēts vai atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības uz tādu izturēšanos, kas atbilst bērna pašcieņai un savas vērtības apziņai.
Noteiktais vecuma slieksnis ir cieši saistīts ar bērna uztveri, psiholoģiju un spēju reaģēt uz radīto kaitējumu un sekām.
Līdz ar to nevar secināt, ka vecuma sliekšņa pazemināšana samazinātu noziedzīgo nodarījumu skaitu pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
