“Tēvs nevar kļūt par dzīvokļa īpašnieku, ja nenokārtos mantojuma lietu. Mantinieki dzīvokļa īpašumu var iegūt savā īpašumā, tikai kārtojot mantojuma lietu.

Saskaņā ar Civillikuma 406. pantu mazbērns iegūst mantojuma tiesību no vecāsmātes tikai tajā gadījumā, ja tēvs atraida mantojumu. Mantojuma lietu var uzsākt arī kāds no mazbērniem, bet šajā gadījumā, ja pieteiksies tēvs, mantojuma tiesībās tiks apstiprināts tēvs.

Ja tēvs savas dzīves laikā nepieteiksies uz mātes mantojumu, tad pēc tēva nāves mazmeita dzīvokli mantos no savas vecāsmātes,” skaidro zvērināta notāre Kristīne Malta-Grigule.

Latvijā valsts ir noteikusi šādu pieteikšanās sistēmu mantojumam – katram mantiniekam, kurš vēlas mantot, pašam jānāk pie notāra un jāpiesakās. Notārs nemeklē iespējamos mantiniekus, tikai apzina tos, kurus norādījis viens no tiem mantiniekiem, kas uzsācis mantojuma lietu.

Tikai pēc tam notiek mantojuma atklāšanās izsludināšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Pieteikšanās termiņš ir ne mazāks par trīs mēnešiem, citos gadījumos – pēc notāra ieskatiem. Trīs mēnešu termiņš tiek izsludināts, ja viss mantinieku loks ir skaidri zināms un notāram par to nav šaubu. Gadījumos, kad ir sarežģītākas lietas, nav zināmi visi apstākļi, pieteikšanās termiņš var būt arī līdz gadam.

Svarīgi zināt, ka noteiktais termiņš ir jāievēro visiem un to nedrīkst nokavēt ne mantinieki, ne kreditori, ne jebkuras citas personas, kam ir kādas tiesības uz mirušā mantu. Pēc termiņa beigām nekādas procesuālās darbības vairs netiek veiktas.

Proti, jūs kā vecāsmātes mazbērns varat pati iet pie notāra un lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos. Vienlaikus, ja jūsu tēvs mantojumam pieteiksies, tad jūs netiksiet apstiprināta mantojuma tiesībās un tādā veidā zaudēsiet pie notāra iztērēto naudu, kuru būsiet samaksājusi, piesakot mantojumu.