Testaments ir vienpusējs darījums, to raksta cilvēks, kuram pieder manta. Testamentu var mainīt jebkurā laikā, un tas nav garants, ka mantinieki kaut ko saņems.

Turklāt testaments neliedz rīkoties ar mantu – dzīvokli var novēlēt mammai, taču pēc nedēļas īpašnieks to var pārdot. Attiecībā uz testamentiem jāatceras, ka ik pa laikam uzrodas jaunas uzticības personas, kurām tiek novēlēta manta.

Savukārt mantojuma līgums ir vismaz divpusējs darījums, kurā ir mantojuma atstājējs un nākamais mantinieks, un viņi slēdz darījumu. Piemēram, viņi vienojas, ka mantojumā būs dzīvoklis. Līgums tiek ierakstīts zemesgrāmatā. Tāpat līgumā var vienoties, ka īpašumu mantojuma atstājēja dzīves laikā nedrīkst ne pārdot, ne dāvināt, ne citādi ar to rīkoties. Respektīvi, mantiniekam ir garantija, ka vienošanās netiks grozīta un viņš mantojumu saņems.

Tiesa, atstājējs mantojuma līgumu atcelt vai mainīt var tikai ar mantas saņēmēja piekrišanu.

Gan mantojuma līgums, gan testaments stājas spēkā pēc cilvēka aiziešanas mūžībā.

Civillikuma 428. pants paredz, ka neatraidāmo mantinieku no mantojuma var atstumt tad, ja viņš:

• izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatora, viņa laulātā vai viņa augšupējā dzīvību, veselību, brīvību vai godu;
• ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību pret kādu no 1. punktā minētajām personām par noziedzīgu nodarījumu;
• atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;
• dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;
• nav izpildījis viņam ar likumu uzlikto pienākumu uzturēt testatoru vai viņa laulāto;
• mēģinājis kavēt testatoru taisīt testamentu;
• mantojuma atstājējam dzīvam esot, bez viņa ziņas un piekrišanas noslēdzis ar kādu personu līgumu par viņa nākamo mantojumu.

Ja mantojuma atstājējs grib kādu atstumt, tas ir jāieraksta testamentā, norādot iemeslu. Ieteicams arī aprakstīt, kā atstumšanas iemesls ir izpaudies, piemēram, norādot, ka mantinieks nav izpildījis viņam ar likumu uzlikto pienākumu uzturēt testatoru vai viņa laulāto.

Vairāk informācijas LV portāla skaidrojumā šeit.