Saimnieciskās darbības veicējam/pašnodarbinātajam un SIA atšķiras atbildība, peļņas sadales iespējas, nodokļi un grāmatvedības kārtošana. Saimnieciskās darbības veicējs – fiziskā persona – par saistībām pret kreditoriem atbild ar visu savu personisko mantu, taču SIA – ar uzņēmuma mantu. Pašnodarbinātajam jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet SIA – uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pašnodarbinātais naudas līdzekļus, kas atlikuši kontā pēc visu nodokļu samaksas, var brīvi lietot personīgajām vajadzībām, savukārt SIA – saņemt algu un dividendes.

Informācija par nodokļiem un grāmatvedību ir izklāstīta Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē, norādē “Pirmie soļi topošajiem uzņēmējiem”.

Valsts ieņēmumu dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa atbild uz vaicāto par pievienotās vērtības nodokli.

Vai, esot mazkapitāla SIA, es bez PVN varu iegādāties, piemēram, telefonu, datoru un citas elektropreces?

Kā saprotams, jautājums ir uzdots par preču iegādi Latvijas teritorijā.

Bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) var iegādāties tikai tādas preces, kas minētas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. pantā, kā arī jebkuras preces gadījumā, ja preču pārdevējs nav reģistrēts PVN maksātājs.

Vispārīgā gadījumā PVN piemēro preču pārdevējs, ja tas ir reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā (reģistrēts PVN maksātājs). Tomēr atsevišķām precēm tiek piemērota t. s. apgrieztā PVN maksāšanas kārtība, ja preču piegāde notiek Latvijā un abas puses ir reģistrēti PVN maksātāji (piemēram, attiecībā uz mobilajiem telefoniem, planšetdatoriem un klēpjdatoriem, kas minēti Pievienotās vērtības nodokļa likuma (likums) 143.¹ pantā). Apgrieztā PVN maksāšanas kārtība nenozīmē, ka preces tiek pārdotas bez PVN, bet to, ka PVN par šīm precēm aprēķina un valsts budžetā nomaksā to pircējs.

Iepriekš minētais attiecas arī uz mazkapitāla SIA. Ja mazkapitāla SIA iegādātās preces (tai skaitā tās, kuras minētas likuma 143.¹ pantā) pilnā apmērā izmantos savā saimnieciskajā darbībā ar PVN apliekamu darījumu, kuros ietilpst arī mīksto mēbeļu un automašīnu ķīmiskā tīrīšana, nodrošināšanai, tad samaksāto vai aprēķināto PVN summu tai būs tiesības atskaitīt kā priekšnodokli saskaņā ar likuma 92. pantu.

Kā ir ar rēķiniem, piemēram, ja pakalpojums izmaksā 50 eiro, tad klients samaksā 50 eiro kopā ar PVN?

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34. panta pirmā daļa noteic, ka preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir atlīdzība par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem. Atbilstoši Ministru kabineta 1999. gada 18. maija noteikumu Nr. 178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” 19. punktam, piedāvājot patērētājiem pakalpojumus, to sniedzējs norāda cenu, kurā ietverts PVN un citi nodokļi. Savukārt atbilstoši minēto noteikumu 20. punktam pakalpojuma satura cenu norāda cenrādī vai citā vizuāli uztveramā veidā. Ja pakalpojuma galīgā cena nav zināma, norāda veidu, kādā cena tiek aprēķināta. Cenrādim jābūt brīvi pieejamam.

Vienlaikus atbilstoši tiesu judikatūras atziņām (sk., piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2013. gada 7. novembra spriedumu apvienotajās lietās Nr. C-249/12 un C-250/12), ja puses ir vienojušās par cenu, neko neminot par PVN un darījumu, kas apliekams ar PVN, uzskatāms, ka PVN jau ir ietverts cenā, par kuru panākta vienošanās.

Līdz ar to, ja klients par mīksto mēbeļu un automašīnu ķīmisko tīrīšanu reģistrētam PVN maksātājam samaksā tikai 50 eiro, tiek uzskatīts, ka šī summa ietver arī PVN, ja puses nav vienojušās citādi.