Situācijas apraksts pirmšķietami norāda uz divām atsevišķām parādsaistībām, no kurām vienas ir nokārtotas, bet par otru parādsaistību piespiedu piedziņu jums nav bijis zināms, un jūs par tām uzzinājāt, no piedziņas kompānijas saņemot aicinājumu tās nokārtot.

Jānorāda, ka parādu ārpustiesas piedziņai un parādu piedziņai pēc tiesas nolēmuma ir atšķirīga kārtība. Parādu ārpustiesas piedziņu regulē Parādu ārpustiesas atgūšanas likums un īsteno parādu piedziņas kompānijas, savukārt parādu piespiedu piedziņu pēc tiesas nolēmuma regulē Civilprocesa likums (CPL) un izpildi nodrošina zvērināts tiesu izpildītājs, ievērojot šī likuma un normatīvo aktu normas.

Saņemot kreditora pieteikumu par parāda piespiedu piedziņu un tiesas nolēmumu, tiesu izpildītājs vienmēr par to paziņo parādniekam un aicina parādu nokārtot. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 555. pantu paziņojums kā ierakstīts pasta sūtījums tiek nosūtīts uz parādnieka deklarēto adresi. Situācija, ka jums nebija zināms par pie tiesu izpildītāja esošu izpildu lietu, iespējams, izveidojusies saistībā ar to, ka nedzīvojat deklarētajā adresē.

Tiesu izpildītāji parādnieku neuzmeklē ar telefona zvaniem, e-pastiem, kā to īsteno ārpustiesas parādu piedziņas kompānijas. Tiesu izpildītāji nesūta parādniekam arī parāda atmaksas grafikus.

Civilprocesa likuma 552. pants nosaka parādnieka pienākumu un arī tiesības izpildu lietas ietvaros uzturēt pastāvīgu komunikāciju, proti, parādnieks ir tas, kuram jāinteresējas par izpildu lietas procesu. Tas nozīmē, ka parādnieks, kamēr tiek nomaksāts parāds un ar to saistītie izpildu lietas izdevumi, var lūgt tiesu izpildītājam iepazīties ar lietu un to izskaidrot. Tiesu izpildītājam ir pienākums to nodrošināt.

Bankas konta apķīlāšana ir viens no CPL noteiktajiem piedziņas veidiem. To, vai tiek uzlikts liegums parādnieka bankas kontam, izlemj kreditors, nevis tiesu izpildītājs. Tiesu izpildītājs savu pilnvaru ietvaros nosūta bankai rīkojumu par konta apķīlāšanu. Tādējādi nav konkrētas summas, kuru banka apķīlā par labu tiesu izpildītājam parādsaistību lietas ietvaros.

Nav pamatots arī jūsu jautājumā norādītais apgalvojums, ka tiesu izpildītājs apzināti maldina parādnieku, viņu neinformējot un tādā veidā palielinot parāda soda procentus. Faktiski, kā tika minēts iepriekš, tiesu izpildītāja rīcībā ir kreditora iesniegts tiesas nolēmums ar konkrētu parāda summu, kas attiecībā uz kreditoru nav mainīga (nepieaug soda procenti). Par parāda piespiedu piedziņu parādnieks samaksā tiesu izpildītājam izdevumus, kuru apmēru nosaka normatīvie akti: MK noteikumi Nr. 9 “Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem”, MK noteikumi Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”.  

Saskaņā ar šo noteikumu 3. punktu katrā lietā ir jāmaksā fiksētā amata atlīdzība, ņemot vērā piedzenamo summu. Ja parādsaistības ir 400 eiro, tiesu izpildītāja amata atlīdzība ir 85,37 eiro. Saskaņā ar noteikumu 5. punktu parādniekam ir jāmaksā procentuālā amata atlīdzība, ņemot vērā summas apmēru (līdz 4269 eiro – 15 procenti no faktiski atgūtās summas). Papildus ir jāsedz tiešie izdevumi, kas parasti ir pasta izdevumi, un visas darbības tiek apliktas ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Sprieduma izpildes izdevumus, tostarp par tiesu izpildītāja darbu, atbilstoši Civilprocesa likuma normām  parādnieks apmaksā vispirms.

Jums ieteicams sazināties ar tiesu izpildītāju un noskaidrot visu ar konkrēto izpildu lietu saistīto un neskaidro informāciju. Ar tiesu izpildītājiem iespējams komunicēt telefoniski, e-pastā, kā arī klātienē.

Tāpat jums var ieteikt nepaļauties uz saviem pieņēmumiem par parāda nomaksu, bet pēc saistību izpildes palūgt tiesu izpildītājam izsniegt rakstveida apstiprinājumu.