Konkrētus attālumus, kādos izvietojama apbūve attiecībā pret kaimiņa zemesgabala robežu, parasti noteic attiecīgās pašvaldības apbūves noteikumi. Šādi ierobežojumi apbūves noteikumos tiek noteikti gan ugunsdrošības dēļ, gan blakus esošā īpašuma privātuma nodrošināšanai. Vienlaikus tas neizslēdz iespēju novietot apbūvi tiešā zemesgabala robežas tuvumā, ja kaimiņš tam rakstveidā piekritis.

Saskaņā ar tiesu praksi, ja saskaņojums būvniecības laikā ir noticis, tāds nav jāsaņem no katra jaunā īpašuma ieguvēja. Pat ja nevar izdarīt pārliecinošu secinājumu par saskaņojuma esību, tiesai ir jānovērtē apstāklis, ka, it īpaši gadījumā, kad īpašums iegūts pēc būvniecības pabeigšanas, tā ieguvējam ir zināms iegūstamā īpašuma sastāvs, robežas, situācija dabā, blakus esošo būvju izvietojums un to ietekme uz ieguvēja tiesībām.

Šādā aspektā nevar atgriezties būvniecības procesā, kas ir noslēdzies, un administratīvā procesa kārtībā prasīt jaunu saskaņošanu. Ja blakus esošā īpašuma īpašnieks šobrīd uzskata, ka ar būvi tiek aizskartas viņa īpašuma tiesības (piemēram, būve vai tās daļa faktiski atrodas viņa īpašuma robežās), viņš var vērsties par šāda aizskāruma novēršanu civiltiesiskā kārtībā (skatīt, piemēram, Senāta 2017. gada 27. decembra spriedumu lietā Nr. SKA-101/2017).