Likuma “Par maternitātes un slimību apdrošināšanu” 36. pants paredz, ka darba devēja pienākums ir darbiniekiem, kuriem darba periodā izsniegta pārejoša darbnespēja (izņemot darbnespēju, kas saistīta ar grūtniecību, dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā par laiku no ceturtās darbnespējas dienas, taču ne ilgāku par deviņām kalendāra dienām. Par turpmāko slimības laiku, sākot no 10. slimības dienas, slimības pabalstu izmaksā VSAA.

Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks (summētais dienesta pienākumu izpildes laiks) un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā darba (dienesta) specifiku, var noteikt, ka slimības naudu aprēķina par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā. Slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai.

Ja darba devējs nav veicis darbnespējas lapas A apmaksu, ieteicams pie darba devēja vērsties rakstveidā, aicinot izmaksāt slimības naudu un informējot, ka pretējā gadījumā darbinieks vērsīsies Valsts darba inspekcijā.

Jāņem vērā, ka Valsts darba inspekcija nenodarbojas ar darbiniekam pienākošās samaksas piedziņu, bet var vērtēt uzņēmumā pastāvošos tiesiskos apstākļus un to atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Darbinieks viņam neizmaksāto darba samaksu, t. sk. neizmaksāto slimības naudu, var prasīt piedzīt tiesā. Šādi prasījumi tiek izskatīti paātrinātā kārtībā, un nav jāmaksā tiesas nodeva.

Atbilstoši Darba likuma 149. panta piektajai daļai ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Ja darba devējs, izbeidzot darba attiecības, nav jums izmaksājis neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju par nostrādāto laiku, ieteicams rakstiski vērsties pie darba devēja ar aicinājumu pildīt likumā noteikto pienākumu. Iesniegumu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, ieteicams nosūtīt uz darba devēja e-pasta adresi vai, ja elektroniskais paraksts nav pieejams, ar pasta starpniecību kā ierakstītu vēstuli.

Ja darba devējs viena mēneša laikā nesniedz atbildi, tostarp neizmaksā neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju, jums ir tiesības vērsties ar prasības pieteikumu tiesā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas pirmo punktu prasītāji prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ar tām ir saistīti, ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas.

Jāņem vērā, ka Darba likuma 31. pantā ir noteikts, ka visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš. Tas nozīmē, ka tiesā par darba samaksas (neizmaksātās atvaļinājuma naudas) piedziņu jums ir iespēja vērsties divu gadu laikā no darba attiecību izbeigšanas dienas.